Kā norādīts prokuratūras izplatītajā paziņojumā, lai gan apsūdzētie savstarpēji nav pazīstami un viņu veiktās darbības atšķiras, tomēr pirmstiesas izmeklēšanas dati liek domāt, ka noziedzīgajā darbībā pret Lietuvas valsti viņus iesaistījusi viena un tā pati Krievijas Federālā drošības dienesta Kaļiņingradas apgabala Robežapsardzes pārvaldes amatpersona.
Pēc tiesībsargājošo iestāžu rīcībā esošās informācijas, šis cilvēks, kas ļoti labi runā lietuviski, abiem apsūdzētajiem uzdevies par citu, izdomātu personu.
Pirmstiesas izmeklēšana par iespējamu spiegošanu, pildot Krievijas izlūkošanas organizācijas uzdevumus, sākta, balstoties uz materiāliem, kas saņemti no Lietuvas Valsts Drošības departamenta.
Lietuvas Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Elena Martinoniene ziņu aģentūrai BNS apliecinājusi, ka runa ir par to pašu pirmstiesas izmeklēšanu, par kuru prokuratūra paziņoja jau pērn marta sākumā. Toreiz tika ziņots, ka aizturēta un īpašā liecinieka statusā nopratināta Klaipēdas padomes deputāte Ella Andrejeva.
Klaipēdas apgabaltiesas pārstāve Dovile Saulēniene aģentūru informējusi, ka apsūdzības šai lietā izvirzītas sabiedriskajam aktīvistam, Baltijas jauniešu asociācijas Juvenis ģenerāldirektoram Aleksejam Greičum un Mindaugam Tunikaitim.
Greičus 2015.gadā Klaipēdas padomes vēlēšanās kandidēja no Lietuvas krievu savienības saraksta, kurā bija pārstāvēta arī Andrejeva, savukārt pie Kaļiņingradas apgabala robežas dzīvojošais Tunikaitis šajās vēlēšanās piedalījās kopā ar partiju Lietuvas saraksts.
Izmeklēšanas gaitā noskaidrots, ka viens Klaipēdas novada iedzīvotājs Krievijas izlūkdienestu redzeslokā nonācis jau 2014.gadā šķietami nenozīmīgas sastapšanās laikā Lietuvas un Krievijas robežkontroles punktā, kad vīrietis, kurš stādījies priekšā kā Petrs, viņam apvaicājies, kur Lietuvā labāk nopirkt sienas kalendāru vai pudeli vīna. Taču ar laiku šīs attiecības izvērtušās pret Lietuvu vērstu ārvalsts izlūkdienesta uzdevumu pildīšanā - Lietuvas pilsonim prasīts fotografēt konkrētus objektus, vākt informāciju par noteiktām personām, piedalīties pasākumos, publiskot noteiktu informāciju un pildīt citus uzdevumus. Par datu nodošanu viņam atlīdzināts naudā, uzdodot to par "palīdzību veselības uzturēšanai" vai kompensāciju par vīzu nodevām.
Apsūdzētais izmeklēšanā atzinis, ka pildījis šādus uzdevumus, bet pēc kāda laika sācis saprast, ka tie varētu būt nelikumīgi un ka cilvēks, ar ko viņš uzturējis kontaktus, nav tas, par ko uzdodas. Viņš sajutis bažas un apsvēris iespēju vērsties Lietuvas tiesībsargājošajās iestādēs, bet nav iedrīkstējies to darīt, baidoties no iespējamās šantāžas saistībā ar jau izpildītajiem uzdevumiem.
Otrs apsūdzētais ar to pašu Krievijas izlūkdienesta pārstāvi iepazinies 2016.gadā vienā no sociālajiem tīkliem. Kā norāda tiesībsargājošās iestādes, tobrīd viņš bijis sabiedriskas organizācijas vadītājs, tādēļ nav bijis pārsteigts par privāti saņemtu ziņu, kurā izrādīta interese par šīs organizācijas darbību. Sarakste turpinājusies vairākus mēnešus, bet vēlāk apsūdzētais ar šo cilvēku, kurš stādījies priekšā kā Pjotrs, ticies Sovetskā.
Izmeklēšanas dati dod pamatu uzskatīt, ka apsūdzētais ar Pjotru vienojies, ka pēdējais pilnībā vai daļēji finansēs apsūdzētā organizētus pasākumus. Apsūdzētais apņēmies fotografēt un filmēt šos pasākumus, to dalībniekus un arī cilvēkus, kuri tos tikai vēro, nodot šos materiālus Pjotram, kā arī vākt ar šiem pasākumiem saistītu informāciju, sagatavot un publicēt tekstus viņam norādītos Lietuvas medijos un iepriekš norunātā konfidenciālā ceļā nodot Pjotram viņu interesējošu informāciju.
Izmeklēšanā secināts, ka sarīkoti vismaz desmit tādi Pjotra finansēti pasākumi.
Saziņu ar Pjotru apsūdzētais turpinājis arī pēc Lietuvas Valsts Drošības departamenta darbinieku brīdinājuma, ka šis cilvēks ir Krievijas Federālā drošības dienesta amatpersona, kas pilda uzdevumu vākt Lietuvā Krievijas izlūkdienestu interesējošu informāciju un ietekmēt Lietuvā notiekošos sabiedriskos un politiskos procesus.
"Apsūdzētais parakstījās, ka brīdināts, ka jebkādi kontakti ar šo personu un tās uzdevumu pildīšana var tikt vērtēta kā spiegošana vai palīdzība citai valstij darboties pret Lietuvas Republiku, tomēr izvēlējās turpināt šo nelikumīgo sadarbību," norādīts prokuratūras paziņojumā.
Izmeklēšanā noskaidrots, ka apsūdzētais arī aktīvi iepazīstinājis Pjotru ar citām personām, kuras varētu būt gatavas uz sadarbību.
Abiem apsūdzētajiem, kas aizturēti pērn marta sākumā, pašlaik noteikti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi.
Par spiegošanu var tikt piespriesta brīvības atņemšana uz laiku no trim līdz piecpadsmit gadiem.
Kā norāda prokuratūras pārstāvji, sabiedrībā valda maldīgs priekšstats, ka ārvalstu izlūkdienesti interesējas vienīgi par cilvēkiem, kuru rīcībā ir kāda slepena informācija, un ka par noziegumu atzīstama tikai atklātībā nepieejamu datu vākšana un nodošana.
"Vervēšana visbiežāk sākas no ļoti vienkāršiem un šķietami nevainīgiem lūgumiem - nopirkt, atvest vai nodot kādu sīkumu, kādu lētu lietiņu, un tas tā var turpināties diezgan ilgi, taču vēlāk parādās nauda un jau nedaudz citādi lūgumi, tiek iedots parakstīt dokumentus. Cilvēks sajūt, ka ir iekritis, un izbīstas. Būtībā to jau arī tiek mēģināts panākt, jo tad cilvēks kļūst ievainojamāks un vieglāk vadāms," uzsvēris Klaipēdas apgabala prokuratūras prokurors Ruslans Ušinsks, kas vada šo pirmstiesas izmeklēšanu.
Pēc viņa teiktā, par noziedzīgu nodarījumu atzīstama arī publiski pieejamas informācijas vākšana un nodošana citas valsts izlūkdienestam, teiksim, lūgums "vienkārši nofotografēt kādu galvenās ielas posmu vai puķupodu". "Tādēļ gadījumā, ja vien rodas aizdomas, ka jūs cenšas iesaistīt nelikumīgā darbībā, vislabāk nevilcinoties vērsties mūsu valsts tiesībsargājošajās iestādēs - sekas būs citādas, nekā tad, ja sagaidīsiet [šo iestāžu] darbiniekus," piebildis prokurors.
Lietuvas Šauļu apgabaltiesa pašlaik izskata lietu par spiegošanu Krievijas labā, kurā apsūdzības izvirzītas bijušajam politiķim Aļģirdam Paleckim un uzņēmējam Deimantam Bertauskam.
papildināts no 5.rindkopas