Šādus grozījumus atbalstījuši 56 deputāti, pret tiem balsojuši 19 parlamenta locekļi.
Aizliegums neattiecas uz, piemēram, aitu vai trušu turēšanu, bet vienīgi uz tādu saimniecisko darbību, kuras vienīgais vai galvenais mērķis ir kažokādu iegūšana.
Likumā paredzēts pārejas periods, nosakot, ka atļaujas ūdeļu un jenotsuņu turēšanai, kas izdotas līdz 2021.gada 1.jūlijam, ir derīgas līdz 2025.gada 31.decembrim, bet no 2026.gada šo dzīvnieku turēšana fermās būs aizliegta.
Kā atzinusi dzīvnieku labturības organizācijas Loomus valdes locekle Annalīza Posta, šis lēmums uzskatāms par vēsturisku uzvaru.
"Mēs ar šo jautājumu esam strādājuši gadiem ilgi un esam ļoti gandarīti, ka Igaunija kā pirmā no Baltijas valstīm aizliegusi kažokzvēru audzētavas. Tādējādi mēs rādām paraugu gan kaimiņvalstīm, gan plašākai pasaulei. Nevienam dzīvniekam nav jācieš cilvēka iegribu dēļ, un mēs esam pateicīgi Rīgikogu deputātiem par šāda dzīvniekiem labvēlīga lēmuma pieņemšanu," viņa sacījusi.
Par kažokzvēru audzēšanas aizliegšanu Igaunijā tiek spriests jau kopš 2009. gada, kad šis jautājums pirmo reizi tika izvirzīts parlamentā. Rīgikogu plenārsēdē par to balsots jau 2017. un 2019.gadā, bet nesekmīgi.
Eiropā kažokzvēru audzēšanu pirmās aizliedza Lielbritānija un Austrija attiecīgi 2000. un 2005.gadā. Kopš tā laika aizliegumus noteikušas arī Čehija, Horvātija, Luksemburga, Nīderlande, Serbija, Slovēnija un Ziemeļmaķedonija. Vairākās citās valstīs - Beļģijā, Bosnijā un Hercegovinā, Francijā, Norvēģijā un Slovākijā - aizliegums ir pieņemts, bet stāsies spēkā pēc pārejas perioda.