Pēc Kauņas mediķu teiktā, tas ir vienīgais zināmais gadījums pasaulē, kad izdzīvojis tik agri dzimis bērniņš ar tik mazu svaru. Lietuvā līdz šim mazākais izdzīvojušais jaundzimušais nācis pasaulē 28.grūtniecības nedēļā Viļņā un svēris 450 gramus.
Kauņas mediķu izglābtā meitenīte, kurai būtu bijis jānāk pasaulē oktobrī, piedzimusi jau maijā un pirmos četrus mēnešus pavadījusi klīnikas intensīvās terapijas nodaļā, bet vēl mēnesi - neonatoloģijas nodaļā.
Pašlaik, piecus mēnešus pēc piedzimšanas, viņa sver trīsarpus kilogramu, viņas attīstība atbilst mēnesi veca pilnībā iznēsāta bērniņa attīstībai, un tuvāko dienu laikā viņa kopā ar vecākiem dosies mājās, bet ārsti atzīst, ka ceļš uz šo mirkli bijis ļoti grūts.
"Viņa ir mūsu varone. Šis gadījums varētu pretendēt uz gada notikumu Lietuvas medicīnā," preses konferencē atzinis Kauņas klīnikas ģenerāldirektors Renalds Jurkevičs.
"Tas ir brīnums. Pat labākajās pasaules klīnikās no 22.nedēļā dzimušiem bērniem izdzīvo tikai aptuveni 10%, bet 21.nedēļā faktiski neizdzīvo neviens. 22 nedēļas ir tā robeža, kad mūsdienu medicīna jau var mēģināt šo bērniņu izaudzināt. Priecājamies, ka Lietuvas medicīna, Kauņas klīnikas medicīna, atrodas pie šīs mūsdienu medicīnas robežas," sacījis Jurkevičs.
Kauņas Neonatoloģijas klīnikas vadītāja profesore Rasa Tameliene pastāstījusi, ka pasaulē zināmi arī gadījumi, kad jaundzimušie svēruši vēl mazāk, bet viņi visi nākuši pasaulē vēlākā grūtniecības stadijā.
Meitenīte, kas saviem vecākiem ir pirmais bērns, nākusi pasaulē dabīgās dzemdībās, bet, kā atzīst mediķi, grūti pateikt, kāpēc tās bijušas priekšlaicīgas.
Kā atceras klīnikas Jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļas vadītāja Ilona Aldakauskiene, meitenītes stāvoklis pēc piedzimšanas bijis ļoti smags un viņai bijusi vajadzīga visa iespējamā palīdzība, kādu medicīna šobrīd Lietuvā un pasaulē spēj sniegt.
"Viņa bija tik maza un trausla, ka ar parastajiem medicīniskajiem līdzekļiem nodrošināt ārstēšanu un visas viņas vajadzības bija milzīgs izaicinājums, un visas invazīvās procedūras vajadzēja veikt īpaši rūpīgi un maigi," stāstījusi mediķe.
Pēc viņas sacītā, divus mēnešus mazulītei bijusi nepieciešama mākslīgā plaušu ventilācija un viņas elpošana bijusi atkarīga tikai no medicīniskās aparatūras. No pirmajām dzīves dienām viņa saņēmusi māmiņas pienu, bet ilgu laiku barota arī intravenozi. Svarīgi bijis arī uzturēt pienācīgu ādas mitruma līmeni un temperatūru un nodrošināt citu palīdzību, kas svarīga neiznēsātam bērniņam.
Turklāt 27.mūža dienā, kad meitenīte vēl svērusi mazāk par puskilogramu, viņu nācies operēt, jo viņas plaušās sākusi veidoties cista.
"Izšķirties par operāciju bija ļoti grūti. Mediķu un ģimenes pieņemtais lēmums bija riskants, bet viņas stāvoklis bija tik smags, ka vilcināšanās kaut par vienu dienu būtu varējusi kļūt liktenīga," piebildusi mediķe.
Šobrīd meitenītes stāvoklis ir stabils. Par prieku mediķiem un vecākiem, viņa pati ēd un pieņemas svarā, tiesa gan, viņai vēl nepieciešams papildu skābeklis.
Pēc ārstu teiktā, ir ļoti svarīgi, ka jaundzimusī no pirmajām dienām dabūjusi mātes pienu un ka vecāki visu laiku atradušies līdzās.
Kā tikmēr norādījusi Dzemdniecības un ginekoloģijas klīnikas vadītāja profesore Rūta Jolanta Nadišauskiene, šis gadījums tomēr nenozīmē, ka turpmāk izdzīvos visi tik priekšlaicīgi dzimuši bērniņi.
Viņa uzsvērusi, ka šai reizē liela loma bijusi lielas komandas sadarbībai un efektīvai sistēmai, kas paredz, ka tik priekšlaicīgas dzemdības tiek pieņemtas vienīgi tādās slimnīcās, kurās ir jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļas.
melnais humors