Kā pavēstīja Gazprom valdes priekšsēdētājs Aleksejs Millers, uzņēmums jau līdz 1.oktobrim bija pagarinājis termiņu, lai Ukraina varētu nomaksāt 882 miljonus dolāru (448,93 miljonus latu) lielo parādu.
"Taču tagad oktobris beidzas, un rēķini joprojām nav samaksāti," uzsvēra Millers. "Mūs šī situācija ļoti satrauc. Šis jautājums ir jāatrisina, un tas jāatrisina tagad."
Maskavai ne reizi vien pārmests, ka tā savu monopolstāvokli gāzes piegāžu nozarē izmanto centienos ietekmēt politisko situāciju bijušajās Padomju Savienības valstīs, kas lielā mērā atkarīgas no Krievijas piegādātās gāzes un cenšas veidot ciešākas attiecības ar Rietumiem.
Gazprom jau divas reizes pārtraucis gāzes piegādes Ukrainai - tas notika 2006.gada janvārī un 2009.gada janvārī.
Ukraina cer, ka 28. un 29.novembrī Viļņā paredzētajā samitā tai būs iespēja ar Eiropas Savienību (ES) noslēgt asociācijas un tirdzniecības līgumu, kas būtu pirmais solis ceļā uz Kijevas dalību Eiropas valstu blokā. Tomēr vienošanās parakstīšana vēl nebūt nav garantēta, jo Brisele izvirzījusi Kijevai virkni priekšnoteikumu, tostarp rast visām pusēm pieņemamu notiesātās ekspremjeres Jūlijas Timošenko lietas atrisinājumu.
Turpretī Krievija vēlas, lai Ukraina pievienotos Muitas savienībai, kurā līdzās Krievijai ietilpst arī Baltkrievija un Kazahstāna.
Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs otrdien gan uzsvēra, ka Ukrainai adresētais Gazprom brīdinājums nekādā ziņā neesot saistīts ar Ukrainas centieniem parakstīt vienošanos ar ES.
"Parāds par gāzi nešaubīgi nav politisks jautājums, un tas nekādā veidā nav saistīts ar asociācijas līguma parakstīšanu ar ES," skaidroja Peskovs.
Taču, tiek uzskatīts, ka gaidāmā asociācijas līguma parakstīšana bija iemesls arī "muitas karam", kas Krievijas un Ukrainas starpā izraisījās augustā, kad Krievijas muita uz robežas veica pastiprinātas visu Ukrainas preču pārbaudes, uzskata eksperti.
Līdz ar līguma parakstīšanu Ukrainas eksportam tiks pavērti ES tirgi, turklāt tas arī iezīmēs izšķirošu Ukrainas pagriezienu Rietumu virzienā. Šāda notikumu attīstība savukārt raisa nopietnas bažas Maskavā, kas uzskata, ka Kijeva atrodas dziļi tās ietekmes sfērā.