Saistībā ar to, ka NATO dalībvalstu drošību ietekmē dažādi faktori ārpus tās robežām, jo īpaši tuvējos reģionos, tad ir būtiski meklēt sadarbības iespējas ar Krieviju postpadomju telpā, kuru Krievija lielākoties redz kā savu īpašo interešu zonu un nemaināmu "sarkano līniju" tālākā NATO paplašināšanās procesā, uzskata pētnieki.
Viņi skaidro, lai gan 2008.gada NATO samitā Bukarestē alianses valstu un valdību vadītāji norādīja, ka Ukraina un Gruzija kādreiz kļūs par dalībvalstīm, tomēr līdz ar faktisko konfliktu "iesaldēšanu" Dienvidosetijā, Abhāzijā, Austrumukrainā un "de facto" Krimas atrašanos neapstrīdētā Krievijas kontrolē kā Gruzija, tā arī Ukraina atrodas tālāk no dalības NATO nekā jebkad iepriekš.
Pētījumā skaidrots, ka NATO sadarbībā ar Ukrainu un Gruziju ir jāņem vērā, ka Krievija saglabās būtisku ietekmi uz šo valstu nākotni - pārskatāmā nākotnē ir maz ticama to teritorijā izraisīto Krievijas konfliktu atrisināšana un zaudēto teritoriju atgūšana.
Ņemot vērā līdzšinējo NATO dalībvalstu vairākuma nevēlēšanos iesaistīties Gruzijas un Ukrainas atbalstīšanā ar militāriem līdzekļiem konfliktu laikā, kā arī vairuma dalībvalstu nevēlēšanos atbalstīt to integrāciju NATO, visticamāk, arī turpmāk tās paziņojumi par iespējamu abu valstu dalības NATO perspektīvu būs vienīgi deklaratīvas frāzes bez praktiska seguma.
Pētnieku skatījumā, vērtējama būtu vēl tālāka NATO un Ukrainas Komisijas un NATO un Gruzijas Komisijas darbības un ar to saistīto aktivitāšu stiprināšana. Vienlaikus šajos jautājumos NATO būtu nepieciešams uzturēt pastāvīgu dialogu ar Krieviju, skaidrojot sadarbību ar Gruziju un Ukrainu, jo īpaši militārajā jomā.
Tomēr militārā sadarbība Krievijā var tikt pārprasta vai arī citu nodomu vadīta tā var tikt apzināti interpretēta kā Krievijas "īpašo interešu" aizskaršana. Ņemot vērā mazo ticamību par NATO un tās dalībvalstu būtisku atbalstu militāru konfliktu gadījumā Gruzijai un Ukrainai, situācijas eskalācija, visticamāk, tikai pasliktinātu abu valstu pozīcijas.
Pētnieki arī skaidro, ka bez Gruzijas un Ukrainas ir būtiski uzsvērt neatrisināto Piedņestras konfliktu NATO dalībvalsts Rumānijas kaimiņvalstī Moldovā, kur pretēji tās varas iestāžu gribai atrodas Krievijas bruņotie spēki, "lai nodrošinātu Piedņestras sociālekonomiskā stāvokļa stabilizāciju (...), lai meklētu dzīvotspējīgu formulu Dņestras konflikta risināšanai".
Pētījumā skaidrots, ka nav iespējams pilnībā izslēgt šī konflikta "aktivizēšanos" nākotnē, kur Krievijas loma tā risināšanā var būt tikpat izšķiroša kā Gruzijas un Ukrainas gadījumos. Tāpat būtisks riska potenciāls, kas jau atkārtoti materializējās bruņotās sadursmēs 2016.gada aprīlī, ir konfliktam starp Azerbaidžānu un Armēniju Kalnu Karabahā.
Armēnija, kurai ir ilgstoši saspīlētas attiecības ar NATO dalībvalsti Turciju, ir Krievijas faktiski vadītās Kolektīvās drošības organizācijas (KDLO) dalībniece, un tajā ir izvietoti Krievijas bruņotie spēki. Abas valstis nav paudušas skaidru vēlmi tuvināties NATO, izņemot diskusijas par iespējamu Moldovas pievienošanos Rumānijai, tāpēc abos gadījumos nav saskatāmas konkrētas NATO lomas perspektīvas. Tomēr būtiska varētu būt attiecīgi Rumānijas un Turcijas loma, secinājuši pētnieki.