Ar Gruziju tas nebeigsies, nākamā Ukraina, pēc tam Baltija

Ko es ar to domāju – mūsu teritorijā pirms dažām dienām tika ievestas Krievijas armijas vienības, kam par iemeslu it kā bijusi Gruzijas militāristiska darbošanās, kas izpaudusies kā armijas kontingenta palielināšana Kodori ielejā, bezpilota lidmašīnu lidojumi un jauniešu nometne Gamufuri. Tiek veikta nepārprotama dezinformācija - tā, ko Krievija sauc par militāri politisko nometni, ir jaunatnes nometne. Tās nosaukums ir “Patriots”. Tā varētu būt nosaukta gan Gruzijas, gan Abhāzijas vārdā. Gruzijā pavisam ir septiņas šādas nometnes un tās nav militāri patriotiskas – tās ir jaunatnes nometnes. ANO militārie novērotāji neapstiprina jelkāda kontingenta skaitlisko palielināšanu gruzīnu pusē, tā kā tā ir apzināti safabricēta nepatiesa informācija, ko izmanto Krievijas Federācija. Ja runājam par bezpilota lidmašīnu, ko virs Gruzijas notrieca Krievijas kara lidmašīna, tad tā ir agresija no Krievijas puses, nevis Gruzijas pārkāpums. Pamatojoties uz šiem nepatiesajiem ”faktiem”, Krievijas puse it kā palielina savus miera uzturētājus. Ja kārtīgi papētīsim šos papildspēkus, redzēsim, ka tie ir gaisa desantnieki un artilērija. Es vēlos vaicāt, kopš kāda laika desantnieki un artilērija tiek uzskatīti par miera uzturētājiem? Šādus spēkus izmanto nevis miera operācijās, bet gan uzbrukumam. To var pateikt jebkurš militārais eksperts. Pret Gruziju izvērsta masveidīga dezinformācija. Tiek stāstīts, ka rietumu vēstniecības evakuē savus darbiniekus no Tbilisi. Tas ir atrodams Krievijas masu informācijas līdzekļos?Ne tikai, krievi šādu informāciju izplata visur, bet cik lielā mērā iespējams manipulēt ar Krievijas presi, mums visiem labi zināms. Cik bezpilota lidmašīnas pavisam notriektas Abhāzijā?Abhāzi neko nav notriekuši. Vienīgo izlūklidmašīnu notrieca Krievijas iznīcinātājs. Mums ir videoieraksts un ar radariem iegūti dati, drīz arī neatkarīgo ekspertu starptautiskā grupa iepazīstinās ar savas izmeklēšanas rezultātiem. Krievija nevarēs izlocīties no šī incidenta, jo mēs pierādīsim, ka tā bija Krievijas lidmašīna un tika veikta agresija pret neatkarīgu valsti. Mēs arī redzam, ka Krievija cenšas legalizēt savu klātbūtni Abhāzijā un Dienvidosetijā un cenšas izplatīt savu jurisdikciju šajās teritorijās. 16.aprīlī Krievijas prezidents, tagad jau premjers, prezidents Putins deva rīkojumu premjeram Putinam veikt visu nepieciešamo, lai nodibinātu tiešos kontaktus ar separātiskajām varas iestādēm, pat atzīstot viņu dokumentus. Mēs to saucam par juridiskās agresijas mēģinājumu, un tā kā tas viss notiek mūsu acu priekšā, mēs nevaram runāt, ka nekas briesmīgs nenotiek, ka krievi vienkārši palaidņojas. Tā ir pati īstākā agresija pret kaimiņvalsti, mēģinājumi anektēt šīs valsts teritorijas, kas faktiski jau ir okupētas ar tā saucamo miera uzturētāju palīdzību. Tāpēc mēs netaisāmies šādā situācijā noraudzīties, kā tiek aiznesta mūsu zeme, mēs nedomājam klusi noraudzīties, kā krievi mēģinās attaisnot etnisko tīrīšanu un mēs neatteiksimies no tā, ka bēgļiem ir jāatgriežas savās mājās Abhāzijā. Mēs aicinām starptautisko sabiedrību nepievērt acis uz šādu Krievijas rīcību. Ceram, ka tie būs ne tikai paziņojumi, bet arī pavisam konkrēti soļi, kas nepieļaus Eiropas robežu pārskatīšanu, nepieļaus robežu pārskatīšanu Austrumeiropā. Mēs visi labi saprotam, ka ar Gruziju tas nebeigsies, nākošā būs Ukraina, bet pēc tam Baltijas valstis. Jūs runājat par starptautiskās sabiedrības konkrētiem soļiem attiecībās ar Krieviju? Vai ir pamats gaidīt, ka kaut kas tiks paveikts?Mums patlaban ir sarunas, un domāju, ka mūsu kolēģi Eiropā labi saprot, ka Krieviju vairs nevar uzskatīt par vidutāju šajos konfliktos, tā ir kļuvusi par vienu no konflikta pusēm. Vai tā saucamais NVS kontingents, kas patiesībā ir Krievijas armija, Abhāzijā un Dienvidosetijā atrodas saskaņā ar NVS mandātu?NVS miera uzturētāji tur atrodas saskaņā ar NVS valstu vadītāju lēmumu, bet ANO novērotāji turp nosūtīti saskaņā ar ANO Drošības Padomes mandātu. Juridiski mums ir tiesības pieprasīt miera operācijas pārtraukšanu no NVS, un mēneša laikā šo karaspēku jāizved. Reāli ir tā - ja mēs to pieprasīsim, šis karaspēks netiks izvests un kļūs par okupācijas armiju. Mēs izskatām šādu variantu.  Šādu lēmumu droši vien grūti pieņemt, kamēr Gruzija ir NVS dalībniece?Šie jautājumi nav saistīti. Mūsu klātbūtne NVS neliedz mums pasludināt NVS miera operācijas beigas. Gruzija neatrodas nevienā no NVS militārajām struktūrām. Mēs tikko izstājāmies no NVS līguma par apmaiņu ar gaisa telpas novērošanas datiem. Mūsu klātbūtne NVS nav šķērslis eiroatlantiskajā integrācijā. Bet tomēr – vai nevajadzētu izstāties no NVS?Šobrīd no tā nebūtu labums, jo tas ir forums sarunām un iespējas brīvajai tirdzniecībai ar dažām NVS valstīm, kas necenšas mūs ietekmēt ar blokādi vai kaut kādām sankcijām. Vai nerodas iespaids, ka rietumi vairāk vēršas pie Gruzijas ar aicinājumu saglabāt aukstasinību nekā pie Krievijas, lai gan vajadzētu būt otrādi?Gruzīni rīkojas saprātīgi nevis tādēļ, ka uz to aicina rietumi, bet gan tādēļ, ka mēs izprotam reālo situāciju – mūs cenšas izprovocēt uz militāru konfliktu. Mēs neuzķersimies uz šādām provokācijām, mums ir gana pieredzes, lai no tā izvairītos. Savukārt rietumiem īpaši vajadzētu pievērst uzmanību tam, ko dara Krievijas Federācija un, kā jau es teicu, izdarīt ne tikai adekvātus secinājumus, bet arī spert adekvātus soļus – ne tikai deklaratīvus, bet arī konkrētus. Es domāju, ka par to norisinās pietiekami nopietnas sarunas Eiropas kopienas ietvaros, un es ļoti ceru, ka konkrēti soļi tomēr tiks sperti. Kā spriedze attiecības ar Krieviju ietekmēs jūs virzību uz NATO?Domāju, ka integrācijas process aliansē paātrinās Abhāzijas un Dienvidosetijas problēmu atrisināšanu, jo krievi mums skaļi pavēstīja, ka Abhāzija un Dienvidosetija viņiem ir nepieciešamas, lai manipulētu ar jautājumu par Gruzijas iestāšanos NATO. Tā ir visīstākā šantāža. Lēmums par iestāšanos NATO nav tikai Saakašvili valdības lēmums, bet gan 77% Gruzijas iedzīvotāju vēlēšanās. Tauta pateica valdībai, ka jāstājas NATO un Gruzijas valdībai tas jāņem vērā. Kā Tbilisi tika novērtēts NATO samita lēmums Bukarestē? Mēs toreiz teicām un tagad sakām to pašu, ka nedrīkst piekāpties Krievijai. Ja toreiz, piekāpjoties Krievijai, domāja, ka Krievija atteiksies no radikālas rīcības – tagad redzams, ka viņi no tā tomēr neatteicās.  Situācija Gruzijā to apstiprina. Vai esat saņēmuši kaut kādus solījumus no Eiropas Savienības, kaut kādas garantijas?ES nav apdrošināšanas birojs, tā nevar dot garantijas. Mēs domājam, ka tas tomēr ir process. ES tagad ir dokumenti ar lūgumu izskatīt incidentu ar bezpilota lidmašīnu. Ceru, ka ES izšķirsies to izdarīt, lai sarīkotu šī incidenta neatkarīgu izmeklēšanu. Tas būs ļoti svarīgs signāls. Mēs piedāvājam virkni konkrētu soļu, kas varētu palīdzēt kara novēršanai. Cik bieži krievu lidmašīnas ir uzbrukušas Gruzijas teritorijā?Tas sākās vēl Abhāzijas karā. Mēs bijām notriekuši Krievijas lidmašīnu. Toreiz mums pateica, ka esam vienkārši pārkrāsojuši gruzīnu lidmašīnu. Bija ļoti daudz incidentu – Krievija bombardēja Gruzijas teritoriju. Tas bija gan Pankisi ielejā, gan Kodori ielejā, tas bija nesen – mēģinājums uzspridzināt gruzīnu radaru Cetegubani. Un visos šajos gadījumos mēs sadzirdējām tikai pavisam nožēlojamas starptautiskās sabiedrības balsis, kas nevēlējās nosaukt lietas to īstajos vārdos. Domāju, ka ir pienācis brīdis to izdarīt.Atbrīvošanās no impērijas skavām ir ļoti smaga?Šī atbrīvošanās ir smaga, bet nepieciešama. Tā ir ne tikai fiziska, bet arī mentāla atbrīvošanās. Mēs neveidojam ienaidnieka tēlu no Krievijas. Mēs neesam antikrieviska nācija, mēs neesam antislāviska nācija. Mēs tikai vēlamies, lai tiek cienīta mūs neatkarība, mēs vēlamies, lai tiek cienīti mūsu lēmumi – iestāšanās NATO, ES. Tā ir gruzīnu tautas izvēle. Visiem kaimiņiem to jāciena, ieskaitot Krieviju. Tas nav pret Krieviju, mēs nestājamies NATO, lai ieriebtu Krievijas Federācijai, bet mēs negrasāmies atdot jel vienu centimetru savas zemes. Abhāzija un Dienvidosetija ir mūsu teritorija.  Kā bija iespējams, ka tik masveidīgi par Krievijas pilsoņiem kļuvusi Abhāzijas un Dienvidosetijas iedzīvotāju lielākā daļa?Tā ir visparastākā organizētā kampaņa. Un visas runas, ka Krievija aizstāv savus pilsoņus ļoti atgādina Hitlera runas, kad maskējoties ar sudetu vāciešu aizstāvību, tika okupēta Čehoslovākija. Tagad dzirdam tās pašas runas, to pašu argumentāciju, dzirdam to pašu propagandu, kādu savulaik veica Staļins pirms Ziemas kara ar Somiju – it kā gruzīni ir agresori, kas kādam uzbrūk. PSRS vēsturē tas viss jau ir bijis –  lai krievi tagad izdomā kaut ko jaunu. Gruzija un Baltija?Mums ir kopīga pagātne un diemžēl ir radies kopīgs apdraudējums nākotnē. Mums ir kopīga nākotnes vīzija vienā kopīgā mājā, kas saucas Eiropa. Tā kā kopīga pagātne un kopīgs nākotnes redzējums un kopīgi draudi – tas viss mūs apvieno. Gruzijā, ne tikai valdības, bet arī tautas līmenī augstu novērtē palīdzību, ko Latvija sniegusi mūsu tautai. Jo mazas tautas ir ļoti jūtīgas pret šādu palīdzību un mums ir ļoti svarīgi, ka Latvija – kāda tā ir – tomēr atrod līdzekļus, spēku, laiku un politisko gribu nostāties mūsu pusē. Mēs ļoti augstu to vērtējam.