Ar sajūtamu atvieglojumu ne tikai Pasaules Ekonomikas foruma sanāksmē Davosā, bet arī Eiropas valstu galvaspilsētās un pasaules akciju tirgos uztverta ASV prezidenta Donalda Trampa trešdienas gaitā notikusī pēkšņā retorikas maiņa par Grenlandi. Vēl, dienai sākoties, viņš uzstāja, ka ASV noteikti pārņems Grenlandi savā valdījumā, vēlāk runā forumā jau apsolīja, ka tas nenotiks, izmantojot militāru spēku. Bet pēc tikšanās ar NATO ģenerālsekretāru Marku Ruti vakarā paziņoja, ka panākta vienošanās par principiem līgumam, kas ļaušot stiprināt drošību visā Arktikas reģionā. Šīs vienošanās dēļ D. Tramps arī atteicies no iepriekš deklarētā nodoma 1. februārī ieviest ievedmuitas nodevas precēm no astoņām Eiropas valstīm, kuras īpaši iebildušas pret D. Trampa plāniem atņemt Grenlandi Dānijai.
Ne D. Tramps, ne M. Rute sīkāk nav komentējuši ne vienošanās, ne iespējamā līguma detaļas. Savukārt gan eksperti, gan Eiropas valstu amatpersonas D. Trampa pēkšņo retorikas maiņu un atteikšanos no papildu muitas tarifu ieviešanas vērtē piesardzīgi, atgādinot, ka D. Tramps savu viedokli bieži maina uz pretējo pat vienas dienas laikā. Zviedrijas premjerministra vietniece Eba Buša intervijā CNN brīdināja, ka vētra vēl nav garām: "Šodienas progress var izrādīties rītdienas galvassāpes. Ir par agru teikt, ko šī vienošanās patiesībā nozīmē."
Neskar suverenitāti
Vēl trešdien dienas vidū savā runā Davosā D. Tramps paziņoja, ka cenšas panākt tūlītējas sarunas par Grenlandes iegūšanu ASV valdījumā, vienlaikus uzsverot, ka nepārņems Grenlandi ar militāru spēku, vēsta Associated Press. Runas laikā viņš četras reizes nosauca Grenlandi par Islandi. "Mēs, iespējams, neko neiegūsim, ja vien es nenolemšu izmantot būtisku spēku. Tad mēs būtu neapturami, bet mēs to nedarīsim. Man nav jāizmanto spēks. Es negribu izmantot spēku. Es neizmantošu spēku," teica D. Tramps. Vienlaikus viņš mudināja pasaules valstu līderus atļaut ASV pārņemt kontroli pār Grenlandi no Dānijas, sakot: "Mēs vēlamies šo ledus kluci, lai aizsargātu pasauli, bet viņi to nedod. Jūs varat pateikt jā, un mēs būsim ļoti pateicīgi. Vai arī jūs varat teikt nē, un mēs to atcerēsimies."
Taču pēc vakarpusē notikušās sarunas ar NATO ģenerālsekretāru Marku Ruti, kuru labo attiecību ar D. Trampu dēļ mediji iedēvējuši par "Trampa vārdotāju", D. Tramps paziņoja, ka panākta vienošanās par rāmi potenciālam līgumam par Grenlandes un visa Arktikas reģiona drošību. "Šis risinājums, ja tiks realizēts, būs lielisks ASV un visām NATO valstīm. Balstoties uz šo saprašanos, es neieviesīšu tarifus, kuru stāšanās spēkā bija paredzēta 1. februārī. Notiek papildu sarunas par [pretraķešu aizsardzības sistēmu] Golden Dome (Zelta kupols), kas attiecas uz Grenlandi. Sīkāka informācija būs pieejama, sarunām progresējot. Viceprezidents Dž. D. Venss, valsts sekretārs Marko Rubio, īpašais sūtnis Stīvens Vitkofs un daudzi citi, ja būs nepieciešams, būs atbildīgi par sarunām un atskaitīsies tieši man," ASV prezidents ierakstīja vietnē Truth Social .
Vēlāk, runājot ar medijiem, D. Tramps pieminēja, ka potenciālajā līgumā varētu būt iekļautas arī tiesības ASV saistībā ar derīgo izrakteņu iegūšanu Grenlandē. "Tā būtu ilgtermiņa vienošanās. Vienošanās uz mūžu. Tā būtu laba visiem, īpaši attiecībā uz drošību un derīgajiem izrakteņiem," izteicās D. Tramps, vairs nepieminot Grenlandes nonākšanu ASV īpašumā.
M. Rute, intervijā Fox News komentējot tikšanos ar D. Trampu, teica, ka sarunā neesot pieminēta Dānijas suverenitāte pār Grenlandi. NATO pārstāve Elisone Hārta paziņojumā pēc D. Trampa un M. Rutes tikšanās rakstīja: "Sarunas starp Dāniju, Grenlandi un ASV turpināsies, lai panāktu, ka Krievija un Ķīna nespēj iegūt ietekmi Grenlandē – ne ekonomiski, ne militāri. Ģenerālsekretārs tikšanās laikā neierosināja nekādus kompromisus attiecībā uz suverenitāti."
ASV mediji vēsta, ka potenciālā vienošanās varētu ļaut ASV uzbūvēt vairāk militāro bāzu Grenlandē. Kāda NATO amatpersona, kas piedalījās trešdienas sarunās, teikusi New York Times, ka iespējams risinājums varētu būt, ka ASV iegūtu suverenitāti pār teritoriju, uz kuras Grenlandē atrodas amerikāņu bāzes, līdzīgi kā Apvienotās Karalistes bāzes Kiprā ir daļa no britu aizjūras teritorijām.
Piesardzība vērtējumos
Dānijas ārlietu ministrs Larss Leke Rasmusens paziņojumā atzinīgi novērtēja, ka D. Tramps apņēmies neizmantot spēku Grenlandes pārņemšanai un apturējis "tirdzniecības karu ar Eiropu": "Tagad apsēdīsimies un izlemsim, kā varam atbildēt uz amerikāņu bažām par drošību Arktikā, vienlaikus respektējot Dānijas Karalistes sarkanās līnijas."
Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs ceturtdien runā Davosā par soli pareizajā virzienā nodēvēja D. Trampa atteikšanos no draudiem pārņemt Grenlandi. "Jebkādi draudi iegūt eiropiešu teritoriju ar spēku būtu nepieņemami. Jauni tarifi arī apdraudētu transatlantisko attiecību pamatus," kanclera teikto citē AFP.
Grenlandi pārstāvošā Dānijas parlamenta deputāte Āja Kemnica tomēr pauda neizpratni, kāpēc NATO sarunās būtu jāpiemin salas derīgie izrakteņi. "NATO nekādā gadījumā nav tiesību neko sarunāt bez mums – Grenlandes. Nekas par mums bez mums," Ā. Kemnicu citē BBC.
Savukārt Zviedrijas premjerministra vietniece E. Buša intervijā CNNS teica, ka, lai gan D. Trampa lēmums atmest papildu tarifu draudus Eiropai vērtējams atzinīgi, pēdējo nedēļu laikā nopietni sabojājušās attiecības. "Mēs vēl neesam tikuši ārā no biezokņa. Dažas pēdējās nedēļas bijušas ļoti postošas attiecībās starp Eiropas Savienību, pat Eiropu kopumā un ASV," teica E. Buša.