Barrozo ievēlēšana paver ceļu cīņai par amatiem EK
EK prezidents pēc ievēlēšanas amatā uzsvēra, ka viņa prioritātes būs solidaritāte, brīvība un spēcīgāka Eiropa. Viņš pauda cerību, ka otra piecu gadu termiņa laikā izdosies izvest Eiropas Savienību no ekonomikas krīzes un palielināt tās ietekmi pasaulē. Ž.M.Barrozo, kurš bija vienīgais kandidāts uz šo amatu, saņēma 382 no 736 Eiropas Parlamenta (EP) deputātu balsīm. Stingru atbalstu viņam pauda EP lielākais politiskais spēks — Eiropas Tautas partija, kā arī liberāļi. Parlamenta debatēs jo īpaši sociālisti un zaļie kritizēja līdzšinējo Ž.M.Barrozo darbību, tai skaitā apsūdzot viņu izdabāšanā lielvalstu līderiem. Ž.M.Barrozo tika pārmests, ka viņš nav darījis pietiekami daudz, lai novērstu ekonomikas krīzes radītās sekas un arī viņa plāni nākamajiem pieciem darbības gadiem nav pietiekami ambiciozi. Pats Ž.M.Barrozo mudināja būt vienotiem, jo pretējā gadījumā EK pozīcijas nebūs pietiekami stipras. "Es domāju, ka šobrīd ir pienācis patiesības mirklis. Ja mēs nerīkosimies kopā, Eiropa riskē tikt marginalizēta," uzsvēra EK prezidents.
Pagaidām virkne valstu nav oficiāli izvirzījušas savus kandidātus komisāra amatiem, to skaitā Vācija, Francija un Lielbritānija. Vācijā šis lēmums tiks pieņemts tikai pēc 27.septembrī paredzētajām parlamenta vēlēšanām, savukārt Lielbritānija nav pieņēmusi gala lēmumu, jo vienlaikus vēlētos redzēt ekspremjeru Toniju Blēru jaunveidojamajā ES prezidenta amatā, kā arī iegūt EK viceprezidenta amatu bijušajam komisāram Krisam Patenam. Igaunija visdrīzāk, saglabās komisāra amatā Sīmu Kallasu, bet Lietuva — Aļģirdu Šemetu.
Ņemot vērā šos apstākļus, vēl ir pāragri spriest, pie kāda amata varētu tikt A.Piebalgs. Premjers Valdis Dombrovskis (TP) sarunā ar Ž.M.Barrozo sacījis, ka Latvija vēlētos saglabāt līdzšinējo enerģētikas komisāra posteni vai arī pārzināt transporta jomu. "Pagaidām komisijā valda pilnīgs vakuums. Tās valstis, kuru komisāri paliek amatā, tos lobē," Dienai sacīja ES diplomāts. Tā kā līdz šim Ž.M.Barrozo bija veltījis visas pūles, lai vispirms pārliecinātu dalībvalstis un EP deputātus atbalstīt viņu, tikai tagad EK prezidents var ķerties pie komisijas veidošanas.
Jaunajai EK jāsāk darbs nākamā gada 1.janvārī, kad būtu jāstājas spēkā Lisabonas līgumam. Oktobra sākumā Īrijā notiks atkārtots referendums par atbalstu līgumam, kurā, kā liecina sabiedriskās domas aptaujas, vairākums valsts iedzīvotāju grasās teikt "jā".
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.