Pēdējā direktīvas projekta versija, kuru sagatavojusi ES tieslietu komisāre Vivjena Redinga, paredz, ka visiem biržā kotētajiem ES uzņēmumiem savās padomēs līdz 2020.gadam jānodrošina sieviešu pārstāvniecība vismaz 40% līmenī.
Atšķirībā no iepriekšējām dokumenta versijām, dalībvalstu varasiestādēm gan dotas plašākas manevra iespējas ES normu ieviešanā. Taču, kad Redinga otrdien Strasbūrā ar projektu iepazīstināja savus kolēģus, Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu konstatēja, ka pārējiem komisāriem ir pārāk daudz iebildumu, lai pieļautu tūlītēju balsojumu.
Ja komisāri balsojumā Redingas projektu noraidītu, tas būtu norakstīts. Tāpēc komisāri direktīvas projektu 14.novembrī apspriedīs atkārtoti, un līdz tam laikam viņu juridiskajiem birojiem būs iespēja dokumentu detalizēti izvērtēt.
Redinga savā tvitera kontā otrdien apgalvoja, ka viņas sagatavoto projektu atbalstot visi ietekmīgākie ekonomikas sfēras komisāri - tostarp pats Barozu, konkurences komisārs Hoakins Almunija, nodarbinātības komisārs Lāslo Andors, attīstības komisārs Andris Piebalgs, ekonomikas komisārs Olli Rēns un rūpniecības komisārs Antonio Tadžani.
Jautājuma atlikšana līdz novembrim Redingas iecerei varētu nākt par labu arī tāpēc, ka daži viņas sabiedrotie šoreiz nepaspēja ierasties Strasbūrā. ES augstākā pārstāve ārlietās Ketrina Eštone tobrīd atradās Libānā, bet Almunija iestrēga lidostā. Klāt nebija arī zvejniecības komisāre Marija Damanaki, starptautiskās sadarbības komisāre Kristalina Georgijeva, transporta komisārs Sīms Kallass un komisāre klimata jautājumos Konija Hēdegorda. "Mēs, [feministes], jau cīnāmies 100 gadus, tāpēc nedēļa, divas ilgāk, kāda gan tam nozīme? Man ir svarīgi, ka šī svarīgā stingrā tiesību norma izkļūst ārpus komisijas," sarunā ar žurnālistiem uzsvēra Redinga.