Līgums ļaus nākamos četrus gadus Marokas ūdeņos zvejot 120 kuģiem no 11 ES dalībvalstīm, tostarp arī no Latvijas.
Tas Eiropai izmaksās 30 miljonus eiro, no kuriem 14 miljoni tiks atvēlēti pašas Marokas zvejniecības nozares attīstībai.
Kuģu īpašniekiem Marokas valdībai nāksies maksāt vēl desmit miljonus.
Starp ES dalībvalstīm, uz kurām attiecas šis līgums, ir arī Spānija, Portugāle, Itālija, Francija, Vācija, Lietuva, Nīderlande, Īrija, Polija un Lielbritānija.
Tomēr visvairāk ieinteresēta šajā līgumā ir Madride.
Par līgumu balsoja 310 EP deputāti, kamēr 204 to noraidīja.
"Šis ir lielisks darījums abām pusēm, kurš izpilda visus Eiropas Parlamenta 2011.gada rezolūcijā pieprasītos nosacījumus, nodrošinot gan vides ilgtspēju, gan atbilstošu atdevi ES budžeta ieguldījumiem," norādīja deputāte Karmena Fraga Estevesa, kas pārstāv Spāniju.
Tikmēr Marokas Ārlietu ministrija līgumu novērtējusi kā "daudzsološu" iespēju attiecību padziļināšanai ar ES.
2011.gada decembrī EP bloķēja līguma apstiprināšanu, paužot bažas par savulaik spāņu kontrolētās, bet tagad Marokas valdījumā esošās Rietumsahāras tiesisko statusu.
Maroka uz to reaģēja, pilnībā aizliedzot ES kuģiem zvejot savos ūdeņos.
Tomēr arī šodien līguma pretinieki norādīja, ka līgumā netiekot pietiekošā mērā ievērota situācija Rietumsahārā.
Marokas varasiestādes tur nedēļas nogalē izklīdināja demonstrāciju, kuras dalībnieki protestēja pret līgumu ar ES.
Maroka Rietumsahāru anektēja 1976.gadā pēc tam, kad Spānija no tās atteicās.
POLISARIO fronte, kas cīnās par Rietumsahāras neatkarību, otrdien līgumu nosodīja, brīdinot, ka tas var "destabilizēt jau tā eksplozīvo situāciju reģionā".
1991.gadā ar ANO starpniecību izdevās panākt pamieru starp Maroku un separātistiem, taču apsolītais referendums par Rietumsahāras pašnoteikšanos tā arī nav noticis.