Kā aģentūru LETA informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecībā, Hogans norādījis, ka nākamajā gadā Eiropas ražotāji saņems atbalstu 111 miljonu eiro apmērā, kuru varēs izmantot, lai atrastu jaunus tirgus un veicinātu patēriņu ES un ārpus tās.
"Eiropas lauksaimniecības un pārtikas produkti ir labākie pasaules tirgū. 110 miljardus eiro vērtais ES eksporta tirgus rada darbvietas lauku apgabalos visā Eiropā. Eksporta tālāka pieauguma vārdā priecājos atklāt šo jauno veicināšanas režīmu, ar kuru 111 miljonus eiro varēs izmantot, lai ES produktiem atvērtu jaunus tirgus, kā arī veicinātu mūsu klātbūtni pašreizējos tirgos," sacīja Hogans.
Viņš arī norādīja, ka 30 miljoni eiro tiks rezervēti grūtībās nonākušajām piena un cūkgaļas nozarēm.
"Šie līdzekļi ir daļa no nesen ziņotā 500 miljonu eiro finansējuma lauksaimniecības tirgiem. Ceru tuvākajos mēnešos sākt diplomātisku ofensīvu tirdzniecības misijās, lai paplašinātu ES ražotāju iespējas visā pasaulē," sacīja Hogans.
Jaunā Eiropas Komisijas (EK) šodien pieņemtā ES pārtikas veicināšanas politika palīdzēs nozares profesionāļiem iekļūt vai nostiprināties starptautiskajos tirgos un informēs Eiropas patērētājus par Eiropas lauksaimnieku ieguldīto darbu. Šā mērķa sasniegšanai EK padarīs pieejamus vairāk resursu, palielinās līdzfinansējuma daļu un samazinās birokrātiju projektu apstiprināšanā. Tas tiek veikts, lai pakāpeniski palielinātu veicināšanai pieejamo ES budžeta daļu no 61 miljona eiro 2013.gadā, kad jaunie noteikumi tika ierosināti, līdz 200 miljoniem eiro 2019.gadā.
Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem ES līdzfinansējuma daļa arī palielināsies no 50% uz 70-80%. Vienlaikus tiek atcelta valsts līdzfinansējuma daļa, tādējādi visās dalībvalstīs radot vienlīdzīgus konkurences nosacījumus. Ievērojami tiks samazināta birokrātija projektu atlases procesā, kas atvieglos pieteikšanos.
Kā ziņots, EK iepriekš piešķirtais 8,5 miljonu eiro atbalsts Latvijas piensaimniecības un cūkkopības nozarēm varētu tikt izmaksāts nākamajā gadā. Neoficiāla informācija gan liecina, ka no 8,5 miljonu kopējā finansējuma piensaimniecības nozarei varētu tik piešķirti 6,8 miljoni, bet cūku audzētājiem - 1,7 miljoni eiro.
Jau vēstīts, ka 15.septembrī ES Lauksaimniecības ministru padomes sanāksmē Luksemburgā EK piedāvāja Latvijas piena ražošanas un cūkkopības nozarēm piešķirt 8,5 miljonus eiro. Aprēķina vērtētie kritēriji - Krievijas embargo ietekme, piena cenas un cūkgaļas cenas samazinājums.
Kopējais finansējums ES tirgus krīzes risināšanai ir 500 miljoni eiro, no tā 420 miljoni eiro tika sadalīti dalībvalstu starpā, par pamatu ņemot dalībvalstu piena apjomu pēdējā - 2014./2015. - kvotas gadā, piena cenas starpību salīdzinot ar ES vidējo, Krievijas embargo un sausuma ietekmi un cūkgaļas cenas samazinājumu.
Tāpat 80 miljoni eiro tiek novirzīti vairākiem piedāvātajiem tirgus regulēšanas instrumentiem ES - privātās uzglabāšanas shēmu, produktu veicināšanas un jutīgo sabiedrības grupu vajadzību (bēgļi, trūcīgās personas) projektu attīstībai.
Piena iepirkuma cenas lejupslīde Latvijā sākās pērn rudenī, kas tika skaidrots gan ar Krievijas embargo piena pārprodukcijai, gan arī ar vispārējām tendencēm pasaules piena tirgos.
Saskaņā ar ZM aplēsēm Krievijas embargo Latvijas piena ražotājiem nesis 44,3 miljonu eiro zaudējumus, savukārt lauksaimniecības un pārtikas eksportam nodarītie zaudējumi ir apmēram 140 miljoni eiro.
Tikmēr piensaimniecības sarežģītajā situācijā šogad var rēķināties ar vairāk nekā 43 miljonu eiro valsts atbalstu, no kuriem ciltsdarbam piešķirts 23,36 miljonu finansējums, 12,38 miljoni būs atbalsts par slaucamām govīm, bet 7,6 miljoni - ES atbalsts.