EK noteiktais mērķis paredz, ka Latvijai līdz 2030.gadam siltumnīcas efektu izraisošo gāzu izmešu apmērs jāsamazina par 6% no 2005.gada izmešu līmeņa.
Bloka nabadzīgākajai valstij Bulgārijai atļauts saglabāt izmešu līmeni 2005.gada līmenī, bet Rumānijai tas jāsamazina par 2%.
Vēl četrām valstīm izmešu samazinājuma mērķis nepārsniedz 10%: Horvātijai, Polijai un Ungārijai (visām pa 7%) un Lietuvai (9%). Nedaudz virs 10% samazinājuma EK mērķi noteikusi Slovākijai (12%) un Igaunijai (13%).
Savukārt vislielāko ieguldījumu bloka kopējā mērķa sasniegšanā EK prasa no turīgajām ES dalībvalstīm, lielāko siltumnīcas efektu izraisošo gāzu izmešu samazinājuma mērķi nosakot Luksemburgai un Zviedrijai (abām pa 40%), Dānijai un Somijai (abām pa 39%), Vācijai (38%), Lielbritānijai un Francijai (abām pa 37%), Nīderlandei un Austrijai (abām pa 36%).
Tagad EK plāns ir jāapstiprina visām bloka dalībvalstīm un Eiropas Parlamentam, lai gan nav skaidra Lielbritānijas rīcība, jo vēlētāji šajā valstī konsultatīvā referendumā atbalstīja izstāšanos no ES.
Plāns paredz noteikt saistošus mērķus dalībvalstīm 2021.-2030.gadā. Tomēr tas paredz arī zināmu elastību un ļauj dalībvalstīm apvienot spēkus izmešu samazinājumam dažādos sektoros vai laika posmā, kā arī atļauj pirkt un pārdot izmešu kvotas.
EK plāns atbilst pērn decembrī Parīzē noslēgtajam Apvienoto Nāciju Organizācijas nolīgumam par klimata pārmaiņām.
ES klimata komisārs Migels Ariass Kanjete norādīja, ka saistošie dalībvalstu mērķi ir "godīgi, elastīgi un reālistiski". Viņš uzsvēra, ka izmešu mērķi sniedz ievirzi pareizajām iniciatīvām investīcijām tādos sektoros kā transports, lauksaimniecība, nekustamie īpašumi un atkritumu apsaimniekošana.
Tomēr Pasaules Dabas fonds (WWF) jau kritizējis šos ierosinājumus, jo tie neatbilstot ambīcijām, kuras ES pauda Parīzes samitā.