G8 līderu problēmas vājina apvienības ietekmi
The Guardian
G8 līderu sanāksme atgādina politisko ātrās palīdzības uzņemšanas nodaļu sestdienas naktī. Pasaules varenākās valsts līderis prezidents Bušs ir diskreditēts un tuvojas termiņa beigām. Silvio Berluskoni vada bandītu kultūru, kuras dēļ Itālija nav spējīga rādīt nopietnu seju pasaulei. Krievijas jaunais prezidents Dmitrijs Medvedevs varētu būt tukša vieta, jo līdzās nebūs Vladimira Putina, kurš viņam teiktu, ko domāt.
Tas viss ir svarīgi, jo G8 uzdevums ir risināt mūsdienu lielākās problēmas. Atšķirībā no citām starptautiskām sanāksmēm, kurās lielās birokrātijas pārstāv nacionālās intereses, G8 saietos nozīme ir arī līderu personībai. Taču būtu kļūdaini noraidīt šīs sanāksmes kā laika un naudas izšķiešanu. Problēmu un biznesa globalizācija ir mūsdienu vadošais spēks. Amerikāņu guru Ričards Hāss nesen žurnālā Foreign Affairs rakstīja, ka mēs virzāmies nevis uz daudzpolāro, bet gan bezpolāro pasauli. Šādos apstākļos arvien grūtāk panākt starptautisko vienošanos par jebkādiem mērķiem, lai arī cik svarīgi tie nebūtu. Tas ir izdevīgi tirāniem un problēmu radītājiem. Piemēram, ES vajadzētu apvienot spēkus, lai neļautu Krievijai izmantot energoresursu varu šantāžai pret atsevišķām valstīm. Taču katra ES dalībvalsts, Kremlim par prieku, mēģina panākt labāko divpusējo darījumu ar Maskavu.
Krievija grib paplašināt G8 ar jaunām valstīm
Komersant
Krievijas mijiedarbība ar pārējām G8 valstīm nenotiek līdztiesības apstākļos. Par lielāko daļu strīdīgo jautājumu "vecajām" G8 valstīm ir kopīgs viedoklis, bet Krievija ar savu atšķirīgo viedokli paliek vientulībā. Maskava uzskata, ka tas skaidrojams ar pārāk lielo ASV ietekmi uz G8 lēmumiem. Krievija jau ne pirmo gadu mēģina pārstāvēt tos, kas nav apmierināti ar līdzšinējo pasaules kārtību. G8 līdzšinējais formāts, kas šo apvienību raksturo kā "ekonomiski attīstīto demokrātiju" grupu, liek Krievijai cīnīties pret Rietumu vienoto nostāju un uzklausīt pārmetumus par demokrātijas trūkumu. Maskava vēlas pārveidot G8 par ietekmīgāko valstu apvienību, kurai varētu pievienoties Ķīna, Indija un Brazīlija (iespējama arī Meksikas un DĀR kandidatūru lobēšana). Tādā gadījumā pretenzijas pret Krieviju kā pret vienīgo "autoritāro" elitārā kluba locekli izzudīs pašas no sevis, bet Maskava iegūs jaunus sabiedrotos cīņā pret ASV ietekmi.
G8 ir "daudz runu, maz darbu" reputācija
Usa Today
Ja raugāmies vēsturē, G8 līderu sanāksme, visticamāk, sagādās daudz fotogrāfiju, bet maz konkrētu rezultātu. G8 sanāksmēm ir "daudz runu, maz darbu" reputācija. Turklāt jebkāda pasaules lielvaru apvienība, kurā ir ekonomikas pussmagā svara cīkstone Itālija, bet nav ekonomikas smagsvara Ķīnas, neizklausās nopietni. "Es uzskatu, ka G8 ir pilnīga neveiksme. Tas ir pagātnes, nevis nākotnes spogulis," secina Singapūras politologs Kišore Mahbubani. Lai saglabātu savu ietekmi, G8 jāuzņem jaunas valstis, pirmkārt, Ķīnu. Taču jaunu valstu pievienošana nav vienkārša. G8 kopš pašas dibināšanas bijusi līdzīgi domājošu demokrātiju apvienība. Ķīna ar savu vienpartijas sistēmu mainītu apvienības būtību. Turklāt ievērojama G8 paplašināšana apgrūtinātu apvienības darbu. Viens no risinājumiem būtu Vācijas, Francijas, Lielbritānijas un Itālijas vietu apvienošana vienotā Eiropas Savienības vietā, bet pagaidām neviens nav izrādījis gatavību atteikties no savas vietas.
G8 līderiem ir daudz problēmu, bet maz risinājumu
The Economist
Pirms gada naftas cena bija mazāk nekā puse no tagadējā 140 dolāru par barelu līmeņa. Nekas neliecināja, ka rīsu un citas labības cenas varētu divkāršoties, apdraudot politisko stabilitāti Āfrikā un Āzijā, kā arī apgrūtinot G8 agrākos solījumus par nabadzības mazināšanu pasaulē. Dārgā nafta, pārtikas krīze un kredītu problēmas: jauno nepatikšanu saknes ir vai nu ārpus G8, vai arī strauji šķērsojušas robežas. Tās parāda, ka G8 mērķi nereti nonāk pretrunā cits ar citu. Aicinājums samazināt degvielas cenas ir pretrunā centieniem taupīt energoresursus, samazināt atkarību no naftas un gāzes, kā arī cīnīties pret klimata pārmaiņām. Biodegvielas atbalstīšana nozīmē mazāk zemes pārtikas ražošanai, iespējamās sekas ir dārgāka pārtika un tukši vēderi. Bagāto valstu vēlme izvairīties no lejupslīdes rosina šaubas par apņēmību samazināt inflāciju. Bagāto valstu klubs (kopā ar Krieviju), kas pārstāv pasaules iedzīvotāju mazākumu, nešķiet piemērots šo problēmu risināšanai.