Kristieši Tuvajos Austrumos - bailes no nezināmās nākotnes

Sava dibinātāja mācības necienīgo sekotāju kristiešu vardarbības nav salīdzināmas ar musulmaņu zvērībām Tamerlana vadībā vai turku seno laiku sultānu un mameluku darbiņiem, nemaz nerunājot par mongoļu zvērībām, acteku upurēšanām vai sirofeniķiešu bērnu upurēšanām, Ciņšihuandi nežēlību tāpat citām briesmu lietām vēsturē. Atsevišķu viduslaiku fanātiķu darbība ir apzināta, labi dokumentēta (tā nesniedzas astronomiskos skaitļos, kā to cenšas pasniegt antikristīgās ideoloģijas), turklāt no Baznīcas puses tas ir nosodīts! Visasiņainākie, protams, ir bijuši ateistiskie režīmi: Staļins, Maodzeduns un Pols Pots!

Multikultirālisms ir piedzīvojis krahu! VISUR! Ari Eiropā!

Globālajam finanšu kapitālismam un liberālisma ideoloģijai kristietība ir kā dadzis acīs - un zināms, ka kristieši austrumu zemēs ir daudz reliģiozāki nekā remdenie rietumnieki. Tātad tos ir plāns pakļaut represijām un iznīcināt

Kāda ir atšķirība starp Muhamedu un Jēzu Kristu; - starp islāmu un kristietību? Kristus NEKAD savas dzīves laikā neņēma rokā ieroci, lai nogalinātu cilvēkus, un NEATĻĀVA to darīt arī saviem sekotājiem, pat savas personas aizstāvībai (Ģetzemanes dārzā viņš mudina Pēteri nolikt zobenu) Turpretī Muhameds - pēc tam kad aizgāja no Mekas - kļuva par Medinas pilsēta vadoni, kurš asiņaini izrēķinājās ar saviem oponentiem un organizēja karavānu laupīšanas un karagājienus. Jā - viņš bija veiksmīgs karavadonis un administrators. Tāpēc islāms VIENMĒR, kamēr vien sekos Muhameda paraugam, būs agresīvas politikas simbioze ar reliģiju. Savukārt kristietība, JA VIEN tā sekos savam Pestītājam, var kļūt par miermīlības un kultūras nesēju visai pasaulei (un tāda ir bijusi vairākos vēstures posmos, piemēram, 1. -3. gs., Kristīgo demokrātu panākumos pēc II pasaules kara Vācijā, Asīzes Franciska kalpojumā, Jāņa Pāvila II darbībā, Kalkutas Terēzas kustībā u.c.) taču abās ir atkāpes no šiem paraugiem - no kristiešu puses ir bijusi vardarbība (krusta kari – turklāt ne tikai Jeruzalemes atbrīvošanai), bet musulmaņu vidū - ARĪ miermīlīgas līdzās pastāvēšanas pieredze (piemēram, karaīmi Lietuvā). Daudzi musulmaņi varbūt ir pat tikumiskāki cilvēki nekā kristieši! Tomēr to jāskata KONTEKSTĀ ar abu reliģiju dibinātāju DZĪVES PARAUGU UN MĀCĪBU! UN tas neliecina par labu Muhamedam.."