Lēmums par liegumu piedalīties vēlēšanās pieņemts, atsaucoties uz valsts Konstitūcijas 62. un 63. pantiem, par kuriem, kā atzīmē izdevums, atceras ļoti reti. Pakistānas pamatlikumā ir noteikts, ka kandidātam jābūt „labam musulmanim, kas ir šķīsts, godīgs un apveltīts ar dziļu izpratni par islāmu”. Panti valsts konstitūcijā tika iekļauti 1985. gadā – tos ieviesa toreizējais prezidents, ģenerālis Muhameds Zija Ulhaks, kurš ar šāda žesta palīdzību mēģināja pārliecināt islāmistus, ka viņš plāno islamizēt Pakistānu.
„Vēlāk šie panti netika izslēgti (no konstitūcijas), jo visi uzskatīja, ka to pielietošana ir neiespējama,” The Guardian paskaidrojis kāds Lahoras universitātes politologs.
Bijušais Pakistānas līderis Pervezs Mušarafs ieradās Islāmabadā iepriekšējā svētdienā. 2008. gadā impīčmenta draudu priekšā politiķis atkāpās no amata un pārcēlās uz Londonu. Pakistānas tiesībsargājošās iestādes ierosinājušas pret viņu lietu sakarā ar aizdomām par līdzdalību sazvērestībā pret bijušo premjeri Benaziru Bhuto, kura tika nogalināta 2007. gadā. Tomēr piektdien Pakistānas tiesa atļāva viņam iemaksāt par sevi drošības naudu.
Valsts bijušais prezidents jau iepriekš paziņoja, ka plāno piedalīties maijā gaidāmajās valsts parlamenta vēlēšanās no paša veidotās partijas Pakistānas musulmaņu līga, un nebaidās no talibiem, kas apsolījuši „nosūtīt Mušarafu uz elli” par sadarbību ar ASV cīņā pret terorismu.
Ja Pakistānas parlamentu vēlēšanu un ministru kabineta veidošanas process noritēs veiksmīgi, tas būs pirmais Pakistānas vēsturē, kad vara no vienas vēlētas valdības citai tiek nodota demokrātiskā ceļā.