Jau ziņots, ka vakar NATO pievienojās Somija, kļūstot par alianses 31.dalībvalsti. Somiju pievienoties NATO pamudināja Krievijas sāktais karš Ukrainā.
Sarunās par Ķīnu šodien NATO dalībvalstu ārlietu ministru sanāksmē piedalīsies arī Austrālija, Jaunzēlande, Japāna un Dienvidkoreja.
Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins martā apmeklēja Maskavu, un gaidāms, ka NATO sanāksmē tiks apspriesta ne tikai Ķīnas un Krievijas tuvināšanās, bet arī Ukrainas kara ietekme uz Indijas un Klusa okeāna reģionu.
Rietumi ir nobažījušies, ka Ķīna varētu sniegt Krievijai nopietnu militāro palīdzību. Satraukumu rada arī Ķīnas arvien agresīvākā attieksme pret Taivānu.
"Tas, kas notiek Eiropā, ir svarīgs Indijas un Klusā okeāna reģionam, Āzijai. Un Eiropai ir nozīme tam, kas notiek Āzijā," norādījis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, piebilstot, ka "karš Ukrainā to tiešām pierāda".
NATO sanāksmē tiks runāts arī par globālo terorismu.
Zviedrija, kas Turcijas un Ungārijas pretestības dēļ vēl nav pievienojusies NATO, piedalās sanāksmē pēc NATO ielūguma.
Zviedrija izpelnījās Ungārijas līdera Viktors Orbāna antipātijas, paužot bažas par likuma varas ievērošanu Ungārijā.
Vēl vairāk Zviedrija saniknojusi Turciju, atsakoties izdot personas, ko Ankara uzskata par saistītām ar 2016.gadā notikušo neveiksmīgo apvērsuma mēģinājumu un kurdu kaujiniekiem. Musulmaņu pasaules sašutumu izsauca arī janvārī Stokholmā notikusī demonstrācija, kurā tika sadedzināts Korāns.
NATO diplomāti cer, ka Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans kļūs pielaidīgāks, ja sekmīgi pārdzīvos nākamajā mēnesī gaidāmās vēlēšanas, un Zviedrija varēs iestāties NATO pirms alianses samita Viļņā jūlijā.
Gatavojoties šim samitam, NATO dalībvalstu ārlietu ministru sanāksmē tiks apspriesta arī aizsardzības izdevumu palielināšana.