Francija jau ilgāku laiku atrodas zem Eiropas Savienības lupas milzīgā budžeta deficīta dēļ. F. Olanda valdība Briselei apsolījusi, ka līdz 2015. gadam budžeta deficītu samazinās līdz 3%, kā to paredz Māstrihtas kritēriji, kas jāievēro visām eirozonas dalībvalstīm. Prognozes liecina, ka šogad Francijas budžeta deficīts būs 4,1%, raksta izdevums Bloomberg Businessweek.
Lai pildītu vienošanos, Parīze apņēmusies nākamajā gadā samazināt budžeta izdevumus par 15 miljardiem eiro (10,5 miljardi latu) un iekasēt trīs miljardus eiro (2,1 miljards latu), paaugstinot nodokļus. Valdība cer, ka tādējādi 2014. gadā budžeta deficīts saruks līdz 3,6%.
Tomēr ar plāniem palielināt nodokļus nevedas. Pagājušajā nedēļā valdība paziņoja, ka neieviesīs tā saukto ekonodokli, kas paredzēja no janvāra aplikt ar nodevu kravas automašīnas, kuru masa pārsniedz 3,5 tonnas. Valsts ar šo nodokli cerēja iekasēt 800 miljonu eiro (560 miljonu latu), kurus varētu ieguldīt videi draudzīgu transporta projektu atbalstam.
Tikai dažas dienas pirms "ekonodokļa" atcelšanas F. Olanda valdība paziņoja, ka tomēr nepaaugstinās nodevu nelielajiem krājkontiem, kurus izmanto miljoniem franču, lai gan tas valsts budžetā ienestu ap 600 miljoniem eiro (420 miljonu latu).
Šķiet, ka par visu laiku nepopulārāko Francijas prezidentu kļuvušais F. Olands ir sapratis, uz kādām stīgām ir jāspēlē. Viņš ir stingri nolēmis nepiekāpties valsts profesionālo futbola klubu prasībai neattiecināt uz tiem tā saukto bagātnieku nodokli, kas liek darba devējiem samaksāt 75% nodokli par algām, kas pārsniedz miljonu eiro (700 tūkstošu latu).
Tas būs pagaidu nodoklis, ko iekasēs 2013. un 2014. gadā, bet Francijas Profesionālo futbola klubu savienība, kuras paspārnē atrodas 40 klubu, aprēķinājusi, ka tās biedri būs spiesti šķirties no 44 miljoniem eiro (30,8 miljoni latu). Tā ir milzīga summa klubiem, kam pērn kopējie zaudējumi bijuši 108 miljoni eiro (75,6 miljoni latu).
"Tas ir Francijas futbola dzīvības vai nāves jautājums," brīdināja savienības prezidents Žans Pjērs Luē, kurš ir paziņojis, ka valdības nepiekāpības gadījumā valsts divu spēcīgāko profesionālo kājbumbas čempionātu komandas neaizvadīs spēles, kas ir ieplānotas 30. novembrī un 1. decembrī.
Ja tā notiks, tā būs pirmā reize kopš 1972. gada, kad notiek profesionālo futbolistu streiks. Tomēr atšķirībā no iepriekšējās reizes, kad streiku iniciēja spēlētāji, šoreiz tas notiks pēc viņu darba devēju vēlēšanās.
F. Olands ir nelokāms un uzskata, ka visiem uzņēmumiem, kas ir apņēmušies saviem darbiniekiem maksāt lielas algas, ir jāpiedalās valsts finanšu stāvokļa uzlabošanā. Tomēr var jautāt, vai prezidents būtu tikpat stingrs pret futbola klubiem, ja 85% franču nedomātu, ka arī futbolistiem ir jāmaksā "bagātnieku nodoklis".
Plašāk lasiet rakstā Nepopulārais Olands netiek galā ar nodokļiem pirmdienas, 4.novembra, laikraksta Diena 12.-13.lpp.!