Tiesa norādīja, ka teju nepārtraukta apsūdzētā novērošana var sniegt vērtīgu informāciju, ko citādi nav iespējams iegūt.
Jau ziņots, ka Bēringam-Breivīkam tiesas priekšā būs jāstājas 16.aprīlī, bet līdz 10.aprīlim jaunajiem tiesas nozīmētajiem ekspertiem jānāk klajā ar apsūdzētā atkārtotās psihiatriskās ekspertīzes slēdzienu. Pērn divi tiesas nozīmēti psihiatri secināja, ka Bērings-Breivīks cieš no paranoīdas šizofrēnijas un tādēļ ir nepieskaitāms.
Ekspertu slēdziens Norvēģijā izpelnījās asu kritiku un tika plaši apšaubīts, kas pamudināja tiesu pieņemt lēmumu par atkārtotas ekspertīzes nepieciešamību. Bērings-Breivīks šo lēmumu centās apstrīdēt, bet Oslo Apelāciju tiesa viņa prasību neatbalstīja.
Bērings-Breivīks, kurš vainojams 77 cilvēku nāvē, sadarbojās ar pirmajiem tiesas nozīmētajiem ekspertiem, bet ar jaunajiem psihiatriem ir atteicies runāt.
Jau ziņots, ka pagājušajā mēnesī jaunie tiesas nozīmētie psihiatri lūdza ievietot Bēringu-Breivīku Dikemarkas psihiatriskajā slimnīcā uz novērošanu, bet Oslo apgabaltiesa piektdien šo lūgumu noraidīja. Tiesa lēma, ka Bērings-Breivīks arī turpmāk paturams pastiprināta režīma cietumā Ilā, kur turpmākajās nedēļās arī veicama viņa novērošana. Novērošanas laikā iegūto informāciju tiesas nozīmētie eksperti izmantos galīgā slēdziena izdarīšanai, ar kuri tiem jānāk klajā līdz 10.aprīlim.
Lai gan Bērings-Breivīks paziņojis, ka nepiekrīt 80% sākotnējās psihiatriskās ekspertīzes slēdzienu, atkārtotai ekspertīzei viņš iebilst, tāpat kā novērošanai.
Bērings-Breivīks 22.jūlijā sarīkoja sprādzienu Norvēģijas valdības ēku kvartālā Oslo centrā. Pēc tam viņš devās uz Ūteijas salu, kur uzbruka valdošās Darba partijas jauniešu organizācijas vasaras nometnes dalībniekiem.
Saskaņā ar oficiāli apstiprinātajiem datiem sprādzienā Oslo centrā gāja bojā astoņi cilvēki un vēl 30 guva ievainojumus, bet apšaudē Ūteijas salā viņš nogalināja 69 cilvēkus, bet vēl 67 tika ievainoti.
Kā liecina Bēringa-Breivīka internetā publicētā dienasgrāmata, uzbrukumus viņš plānojis vismaz no 2009.gada un tos realizējis vienatnē. Kā pamatojumu slaktiņam viņš min naidu pret musulmaņiem un neapmierinātību ar Norvēģijas valdības īstenoto elastīgo imigrācijas politiku.