Līdz šim abas valstis vairāk ir izteikušas savstarpējus pārmetumus par nespēju cīnīties pret islāmistu kustību Taliban nekā spērušas reālus soļus, lai apkarotu talibus, kas pēc nākamgad paredzētās NATO spēku izvešanas var pastiprināt aktivitāti Afganistānā, vairojot nestabilitāti arī Pakistānā.
Amnestija nedod augļus
Afganistānas prezidents Hamīds Karzajī pirmdien apmeklēja Islāmābādu, lai pirmo reizi tiktos ar šovasar pie varas nākušo Pakistānas premjerministru Navazu Šarifu un pārliecinātu viņa valdību iesaistīties Kabulas centienos atjaunot tiešas miera sarunas ar talibiem, kas ir atteikušies runāt ar H. Karzajī, jo uzskata viņu par amerikāņu marioneti.
Pirms tikšanās H. Karzajī paziņoja, ka vēlas, lai Pakistāna palīdz nodibināt kontaktus starp Taliban un Afganistānas valdības paspārnē esošo miera padomi vai arī atbrīvo no cietumiem vēl vairākus augsta ranga talibus, kuri varētu darboties kā vidutāji starp Kabulu un kaujinieku kustību.
Pēc sarunas ar N. Šarifu Afganistānas prezidents vairākkārt sacīja, ka Afganistānai un Pakistānai kopīgi ir jācīnās pret nemierniekiem. «Mēs ceram, ka šī jautājuma noteikšana par prioritāti ļaus virzīties pretī stabilitātei un mieram abās valstīs,» H. Karzajī citē BBC.
Pakistānas premjers solīja, ka viņa valdība darīs visu iespējamo, lai varētu notikt afgāņu un talibu miera sarunas. «Pakistāna izsaka stipru un patiesu atbalstu mieram un izlīgumam Afganistānā. Mēs pilnībā piekrītam, ka šim procesam ir jābūt iekļaujošam, pašu afgāņu iniciētam un vadītam,» sacīja N. Šarifs.
Tomēr ne viens, ne otrs politiķis savos paziņojumos nepieminēja iespējamo talibu līderu atbrīvošanu no cietumiem Pakistānā. Iespējams, ka Islāmābāda ir noraidījusi šo Kabulas prasību.
Pakistāna pērn atbrīvoja 26 talibus, bet līdz šim tas nav novedis pie Taliban paziņojuma par sēšanos pie sarunu galda ar H. Karzajī valdību. Gluži pretēji. Informācija liecina, ka atsevišķi amnestētie talibi atkal ir ķērušies pie ieročiem, nevis domā par miera iedibināšanu.
Ko teiks militāristi
Afganistānas un Pakistānas attiecības pēdējos gadus ir sarežģītas. Kabula regulāri sūdzas, ka Islāmābāda nedara pietiekami, lai neļautu talibiem mierīgi uzturēties cilšu pārvaldītajos rajonos Pakistānas ziemeļrietumos. Afgāņi arī nekautrējas apgalvot, ka talibi saņem palīdzību no Pakistānas ietekmīgajiem specdienestiem. Pakistāna šīs apsūdzības noraida un norāda uz afgāņu drošības spēku impotenci cīņā pret talibiem.
Analītiķi domā, ka H. Karzajī un N. Šarifa tikšanās ir pozitīva zīme, tomēr svarīgs esot jautājums, cik daudz Pakistāna var palīdzēt. Islāmābāda varot iedrošināt talibus, bet nevar tos piespiest iesaistīties miera sarunās.
Tāpat neesot skaidrs, cik liela ietekme būs Pakistānas premjeram, jo par valsts drošības un ārlietu politiku galvenā teikšana ir militāristiem, kurus neiepriecina H. Karzajī labās attiecības ar Indiju, ko Pakistāna uzskata par galveno ienaidnieku.
Pakistānas ietekmīgākais angliski iznākošais laikraksts Dawn uzskata, ka no Pakistānas un Afganistānas izziņotās ciešākas sadarbības, visticamāk, nekas nesanāks. «Ceriet uz labāko, bet gatavojieties, ka turpināsies status quo. Iespējams, ka tas pat varētu būt labākais iznākums,» komentē laikraksts.