Katalonijas valdības pārstāvis žurnālistiem Barselonā pirmdien atklāja, ka Katalonija ir apņēmusies darīt zināmas savas bažas ar likumīgiem un mierīgiem līdzekļiem.
"Mēs to sasniegsim 9.novembrī vai mēs to sasniegsim vēlāk," viņš piebilda.
Katalonijas valdība bija apņēmusies 9.novembrī sarīkot referendumu par reģiona neatkarību, tomēr sekmīgai tautas nobalsošanas noorganizēšanai tā jau nokavējusi vairākus svarīgus soļus, tostarp nav publicējusi balsošanas iecirkņu atrašanās vietas un balsstiesīgo vēlētāju sarakstu.
Kataloņi lepojas ar savu valodu un kultūru, kas ievērojami atšķiras no pārējās Spānijas, un daudzi no 7,5 miljonus lielā reģiona iedzīvotāju kopskaita uzskata, ka Madride, kas pārdala viņu maksātos nodokļus, pret Kataloniju izturas netaisnīgi.
Katalonijas ekonomika dod aptuveni piektdaļu no Spānijas kopējā iekšzemes kopprodukta (IKP), taču reģions īpaši smagi cieta 2008.gada finanšu krīzē, kas papildus uzkurināja separātiskos noskaņojumus.
Tomēr šobrīd tikai 23% kataloņu vēlas, lai Katalonijas premjerministrs Arturs Mass "ignorētu" Konstitucionālās tiesas lēmumu un turpinātu referenduma rīkošanu, liecina aptauja, kuras rezultātus 5.oktobrī publicēja laikraksts El Pais.
Kā jau ziņots, aptaujā tika konstatēts, ka gandrīz puse vēlētāju atbalstītu Katalonijas palikšanu Spānijas sastāvā, ja tai tiktu piešķirts īpašs statuss, kamēr par pilnīgu neatkarību nelokāmi iestājas tikai 29% kataloņu.
Papildināta ar jaunāko informāciju 1. rindkopā