Sola nepamest baznīcu
«Mīlestība pret baznīcu nozīmē arī drosmi pieņemt smagus lēmumus,» uzsvēra pāvests, kura vārdus bieži pārtrauca sanākušo aplausi. Noklausīties Benedikta XVI pēdējo uzrunu pāvesta kārtā Vatikāna Svētā Pētera laukumā sanāca ap 150 tūkstošiem cilvēku.
«Tā bija daļa no baznīcas ceļojuma, kurā piedzīvoti prieka un gaismas brīži, kā arī brīži, kas nebija viegli,» sacīja pāvests. Viņš baznīcu pielīdzināja laivai, kas kuģo vētrainos ūdeņos, taču «Dievs neļauj tai nogrimt».
Pāvests, par spīti vārgajai veselībai, solīja nepamest baznīcu un kalpot ticībai, kurai veltījis visu apzinīgo mūžu. Viņš pēc atkāpšanās saglabās titulu «viņa svētība» un tiks godāts par Benediktu XVI, neatgriežoties pie dzimtā Jozefa Racingera vārda.
Benedikts XVI atzina, ka līdz ar iecelšanu pāvesta kārtā viņam nācies atvadīties no privātās dzīves, pilnībā ziedojoties baznīcai. Kā uzsvēra CNN, tas, visticamāk, bijis īpaši grūti cilvēkam, kurš cieši saistīts ar akadēmisko pasauli un pasniedzis teoloģiju vairākās Vācijas universitātēs.
Laukumā sanākušie pauda atbalstu pāvestam, turot plakātus ar uzrakstiem «Mēs esam tavā pusē». 25 gadus vecais students Džovanni Sali, kurš ieradies Vatikānā no Itālijas centrālās daļas, laikrakstam The New York Times skaidroja: «Mēs vēlamies, lai viņš zina, ka esam viņa tuvumā.»
Ne visi piekrīt, ka pāvests bijis savu uzdevumu augstumos. «Tā bija katastrofa. It visiem viņa atkāpšanās nāks par labu,» sacīja 61 gadu vecais austrālietis Pīters Maknamara, kurš ieradās noklausīties uzrunu, lai «piedzīvotu vēsturi».
Benedikts XVI, kurš amatu atstās 28. februāra vakarā, pārraudzīja Romas katoļu baznīcu laikā, kad to pārņēma virkne skandālu par bērnu seksuālo izmantošanu un gaismā nāca slepeni dokumenti, kas vēstīja par korupciju Vatikānā. Aizdomīgākie kritiķi norādījuši, ka lēmums atkāpties saistīts ne vien ar pāvesta cienījamo vecumu, bet arī ar baznīcas skandāliem. Kā vēsta izdevuma Die Zeit aptauja, tikai 28% vāciešu tic, ka baznīca gatava attīrīties no skandālu vētras.
Zīlē pāvesta pēcteci
Ziņas par pāvesta atkāpšanos pārsteidza visu pasauli. Pāvesti savus pienākumus parasti pilda līdz pat nāvei. Pēdējā reize, kad pāvests pēc sava lēmuma atstāja amatu, bija tālajā 1415. gadā, kad Gregorijs XII atkāpās, lai darītu galu strīdiem baznīcas iekšienē.
Lai paātrinātu jaunā pāvesta iecelšanu, Benedikts XVI labojis baznīcas likumu, ļaujot sasaukt konklāvu ātrāk. Aptuveni 115 kardinālu, kas ir jaunāki par 80 gadiem, jauno pāvestu plāno ievēlēt jau pirms Lieldienām.
Izskanējuši minējumi, ka par Romas katoļticīgo galvu pirmo reizi varētu tikt izvēlēts cilvēks ārpus Eiropas. Vairāki bukmeikeri kā vienu no ticamākajiem kandidātiem norādījuši kardinālu Pīteru Turksonu, kurš ir melnādainais un nāk no Ganas. Netiek izslēgts, ka nākamais pāvests varētu būt no Latīņamerikas, kurā mīt 40% no vairāk nekā miljarda katoļticīgo pasaules iedzīvotāju. No eiropiešiem kā favorīts izcelts itālis Andželo Skola.
«Šobrīd priekšplānā izvirzījies Turksons un Skola,» Reuters uzsvēra bukmeikeru kantoris Paddy Power, piebilstot, ka viss vēl var mainīties un konklāva lēmumu ir grūti prognozēt.
Katoļticīgo rindas Eiropā arvien rūk, un Romas katoļu baznīcas nākotne būs jaunā pāvesta rokās, kuram neizbēgt no skandāliem par bērnu seksuālo izmantošanu, geju prostitūtām un korupciju Vatikāna aprindās.
Šonedēļ no amata atkāpās arī Lielbritānijas augstākais Romas katoļu garīdznieks kardināls Kīts O'Braiens, kuru apsūdz par seksuālu uzmākšanos priesteriem pirms 30 gadiem. K. O'Braiens apsūdzības noliedz, tomēr atkāpies, lai nepievērstu sev lieku uzmanību laikā, kad jāizvēl jaunais pāvests.
Tikmēr virkne garīdznieku uzstāj, ka kardināli jāiepazīstina ar slepeno ziņojumu par korupciju Vatikānā, ko pāvests Benedikts XVI lēmis atstāt izskatīšanai savam amata pēctecim. Kardināli uzstāj, ka ziņojuma saturs varētu ietekmēt nākamā pāvesta izvēli.