Kopš 2011.gada sākuma sevi aizdedzinājuši jau vismaz 35 tibetieši, tostarp daudzi mūki un mūķenes, šādi protestējot pret Ķīnas varasiestāžu īstenoto tibetiešu kultūras un reliģijas apspiešanu. Tomēr Tibetas galvaspilsētā šādi incidenti nebija notikuši kopš 2008.gada, kad tur sākās protesti pret Ķīnas varu, kas izvērtās plašos nemieros. Lai savaldītu gruzdošo neapmierinātību tibetiešu apdzīvotajos reģionos, Pekina ieviesa stingrus drošības pasākumus.
Pēc svētdienas incidenta Lhasā arestēti aptuveni 600 tibetiešu, atsaucoties uz kādu anonīmu avotu, trešdien ziņoja Radio Free Asia. Radiostacija un Londonā bāzētā organizācija Free Tibet vēstīja, ka trešdienas pēcpusdienā arī Sičuaņas provincē aizdedzinājusies kāda tibetiete.
Ķīna pārvalda Tibetu kopš 1951.gada, kad šajā Himalaju reģionā tika iesūtīts komunistu valdības karaspēks, lai to "atbrīvotu". Daudzi tibetieši vaino Ķīnas valdību viņu kultūras un reliģijas apspiešanā, ko Pekina kategoriski noliedz. Ķīna apgalvo, ka tibetieši baudot reliģisko brīvību un ar investīciju palīdzību Pekina esot uzlabojusi dzīves standartus un modernizējusi šos reģionus. Tajā pašā laikā Ķīnas valdība ir vairākkārt apsūdzējusi trimdā dzīvojošos tibetiešus, tostarp arī Tibetas garīgo līderi Dalailamu, kūdīšanā uz protestiem, ko viņš noliedz. Tomēr Dalailama ir paudis pārliecību, ka daudzie tibetiešu pašaizdedzināšanās gadījumi ir Ķīnas īstenotā "kultūras genocīda" sekas, un atteicies nepārprotami aicināt atturēties no šādas protestu formas.
Eksperti pieļauj, ka Pekina varētu ieviest vēl stingrākus ierobežojumu, lai apturētu gruzdošos nemierus tibetiešu apdzīvotajos reģionos.