Ja pašreizējā tendence turpināsies, tad jau 2020.gadā pasaulē varētu būt par divām trešdaļām mazāk dzīvnieku nekā 1970.gadā.
Ziņojumā, kas tiek publiskots ik pēc diviem gadiem, norādīts, ka vislielākos zaudējumus cietušas ezeru, upju un mitrāju iemītnieku populācijas. Dažu saldūdens sugu populācijas 40 gadu laikā sarukušas pat par 80%. Tikmēr mugurkaulnieku skaits turpina sarukt stabilā tempā - par aptuveni 2% gadā.
"Ir skaidrs, ka turpinot šādā pašā garā, globālā dzīvnieku populācija turpinās sarukt," paudis Pasaules Dabas fonda Zinātnes un politikas nodaļas vadītājs doktors Maiks Barets, piebilstot: "Esam nonākuši līdz tam brīdim, kad uz to vienkārši vairs nedrīkst pievērt acis."
Pētnieki norāda, ka dzīvnieku skaita straujais sarukums nereti ir cilvēku darbības rezultāts - daudzas sugas apdraud to dzīves vides iznīcināšana būvniecības, resursu ieguves un citu darbību rezultātā, tāpat dažas sugas, piemēram, Āfrikas zilonis, aizvien ir apdraudētas malumednieku dēļ. Portāls Diena.lv vēstīja, ka ik gadu tiek nogalināti vairāki simti apdraudēto sniega leopardu, kuru skaits nu mērāms vien dažos tūkstošos.
Tomēr pētījuma autori uzsver - ziņojumā minēts dzīvnieku skaita sarukums, kas vēl nenozīmē sugu izmiršanu. "Šie skaitļi attēlo dzīvnieku skaita sarukuma tendences, tā vēl nav sugu izmiršana. Tas nozīmē, ka mums vēl ir iespēja kaut ko darīt lietas labā," BBC citē Londonas Zooloģisk biedrības pārstāvi doktoru Robinu Frīmenu.
Tomēr pētījums, kura ietvaros aplūkotas 3700 dažādas putnu, zivju, zīdītāju, abinieku un reptiļu sugas - izpelnījies arī kritiku par nepiemērotu metodoloģiju.
"Pētījumā ir skaitļi, kas ir ticami, bet ir arī rezultāti, kas ir ļoti, ļoti paviršā kārtā iegūti," uzskata Djūka Universitātes profesors Stjuarts Pims.
Pims atzīst - nav šaubu, ka dzīvnieku skaits pasaulē sarūk, taču pētījuma ietvaros ievāktajā datu kopumā ir "pārāk daudz caurumu, lai rezultātu reducētu līdz vienam skaitlim [globālās dzīvnieku populācijas sarukuma apjomam - red.]".
Pims norāda, ka, piemēram, neadekvāti liela proporcija datu ievākta Rietumeiropā, bet "no Dienvidamerikas vai Āfrikas tropu klimatiskās zonas datu praktiski nav. Pētījuma autori cenšas nepilnīgus un neproporcionālus datus "iemest blenderī" un rezultātā iegūt vienu skaitli."
Doktors Frīmens gan oponējis, norādot, ka pētnieku komanda centusies iegūt pēc iespējas pilnīgākus datus no visām pasaules daļām, taču daudzos gadījumos tas vienkārši neesot iespējams, un uzskata - viņu izmantotā metodoloģija pašlaik ir vislabākā, lai ilustrētu pasaules savvaļas dzīvnieku kopskaita sarukuma tempu.