Eirozona pagājušajā nedēļā oficiāli apstiprināja Kipras glābšanas programmu, kurā valstij pašai nāksies nodrošināt 13 miljardus eiro (9,1 miljardu latu), lai saņemtu desmit miljardus eiro (7,03 miljardus latu) no ES un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF). Lielāko daļu no finansējuma, kas jāpiesaista Kiprai, valsts paredzējusi iegūt, divās lielākajās bankās piemērojot nodevu depozītiem virs 100 000 eiro.
"Kipra nelūdz īpašu attieksmi, taču tā sagaida taisnīgu un godīgu attieksmi, kas balstīta uz tiem pašiem nosacījumiem, kas piemēroti citām ES partnervalstīm ar nepieciešamību pēc palīdzības," sacīja Anastasiads. "Mēs vienkārši prasām to, kas ir paredzēts, - solidaritāti." "Diemžēl šis pamata ES princips nav ticis ievērots. Tieši pretēji, lēmumi, kurus iepriekš pieņēmušas ieinteresētās puses, tikuši uzspiesti," norādīja prezidents.
Anastasiads gan nenosauca šīs ieinteresētās puses, taču Kipras iedzīvotāji, kas ir neapmierināti ar ES un SVF vienošanos, uzskata, ka smagajos taupīgas pasākumos vainojama Vācija. "Pret Kipru izturējušies kā pret eksperimenta jūrascūciņu, lai pārbaudītu ekonomikas teoriju, banku noguldījumiem piemērojot nodokli, un tā sekas," uzsvēra Anastasiads. Viņš pauda cerību, ka šis precedents attiecībā uz Kipru netiks piemērots citu Eiropas valstu gadījumā.