Nule kā publicētā pētījumā secināts, ka virkne dažādu pasaules valstu aizvadītajos gados arvien biežāk ir centušās ietekmēt, iebiedēt un pat nogalināt ārzemēs mītošos politiskos pretiniekus. Sevišķi agresīvi ārvalstīs uzdarbojās Ķīna, Krievija, Turcija, Irāna un Ruanda.
Izmanto Interpolu
ASV balstītā domnīca Freedom House ceturtdien publicēja apjomīgu dokumentu, kurā pētnieki analizēja aizvadītajos sešos gados konstatētos "transnacionālo represiju" gadījumus. Kopumā atrasti 608 gadījumi, kuros 31 pasaules valsts ir kaut kādā veidā uzbrukusi ārzemēs mītošajiem politiskajiem pretiniekiem. Starp šiem gadījumiem ir Sergeja Skripaļa saindēšana un Saūda Arābijas kroņa kritiķa Džamala Hašogi slepkavība. "Modernie autoritārie režīmi, kā Ķīna un Krievija, vairs pasīvi nesēž aiz dzelzs priekškariem," sacījis domnīcas vadītājs Maiks Abramovičs.
Freedom House norāda, ka starptautisko normu pārkāpēju valstu arsenāls ir visai plašs, sākot no slepkavībām un fiziskiem uzbrukumiem līdz digitālai izspiegošanai un starptautisko organizāciju izmantošanai. Krievija izmanto Interpola starptautiskās noziedznieku datubāzes, lai vajātu Kremļa pretiniekus. Kā piemērs tiek minēts gadījums ar krievu uzņēmējiem, kas ASV tika aizturēti, neskatoties uz faktu, ka jau bija pieprasījuši patvērumu. The New York Times 2019. gadā stāstīja par kādu Vladivostokas būvnieku, vārdā Aleksejs Hariss, kuru ASV aizturēja uz 15 mēnešiem, līdz tiesa lēma, ka Krievijas prasība ir politiski motivēta. Par "unikālu" pētnieki ir nosaukuši Kremlim lojālā čečenu līdera Ramzana Kadirova pretinieku apklusināšanu – aizvadītajos gados konstatētas vismaz trīs R. Kadirovam netīkamo slepkavības Eiropā.
Tomēr, kā secinājuši pētnieki, "visizsmalcinātākā un plašākā" politisko pretinieku vajāšanas vēsture ārvalstīs pieder Ķīnai. Komunistiskā partija izvērš plašu kampaņu pret ķīniešu diasporām un dažādām ārvalstīs mītošajām grupām. Trešdaļa no visiem transnacionālajiem represiju gadījumiem aizvadītajos sešos gados bija saistīti ar Ķīnu. Liela uzmanība tiek veltīta tibetiešu un uiguru tiesību aktīvistiem, kā arī Taivānas un Honkongas neatkarības atbalstītājiem.
Freedom House secinājis, ka pēc 2016. gada apvērsuma mēģinājuma strauji pieauga Turcijas valdības aktivitātes pret prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana pretiniekiem.
Mazāk pamanāmie
Pētījums atklāj, ka ne tikai ģeopolitiskās lielvaras vajā režīmam netīkamos. Līdzīgu taktiku lieto arī Irāna un krietni mazākās Ruanda un Bahreina. Irāna izcēlusies ar "piespiedu repatriācijām", ārvalstīs nolaupot pretiniekus un tos atvedot atpakaļ uz tiesu. 2020. gadā režīms Irākā nolaupīja irāņu žurnālistu un piesprieda viņam nāvessodu. Bet relatīvi nelielā Austrumāfrikas valsts Ruanda aizvadītajos gados ir uzbrukusi disidentiem un režīma kritiķiem vismaz septiņās dažādās valstīs. "Neviens negrib ar mani padzert kafiju, lai gan esam tūkstošiem kilometru tālu no Ruandas," sarunā ar pētniekiem sacīja kāds bijušais valsts pilsonis, raksturojot, kā valdība izmanto ietekmi, lai izolētu citādi domājošos. Kāds cits pazīstams disidents sacījis, ka valdība viņu mēģinājusi nogalināt vismaz četras reizes. 2019. gadā Ruandas aizsardzības ministrs par kādu slepkavību Dienvidāfrikā sacījis: "Ja tu izvēlies būt suns, tur arī mirsi kā suns."
Arī Pakistāna, Kazahstāna, Kirgizstāna, Turkmenistāna, Uzbekistāna un Tadžikistāna ir vērsušās pret ārvalstīs esošajiem oponentiem, gan tos izspiegojot, gan fiziski ietekmējot. Starptautiskie mediji, kā France24, gan atzīmē, ka Freedom House pētījumā iztrūkst ar ASV saistītie gadījumi, piemēram, saistībā ar trauksmes cēlāju, kurš atrodas Krievijā, Edvardu Snoudenu un WikiLeaks dibinātāju Džūljenu Asānžu, kurš gan nav ASV pilsonis.