Šveice vēlas tuvināties, bet ne pievienoties ES
Nebaidās no krīzes
Tikpat pragmatisku attieksmi šveicieši demonstrē attiecībās ar Eiropas Savienību, kas jau sen cenšas pamudināt Šveici kļūt par pilntiesīgu ES dalībvalsti. Šveices vēlētāji līdz šim pauduši noraidošu attieksmi pret šo ideju; viņi jau 1992.gadā referendumā noraidīja integrāciju Eiropas Ekonomikas zonā. Šveices politikas analītiķi nešaubās, ka gadījumā, ja vēlētājiem tiktu uzdots jautājums par pievienošanos ES, lielākā daļa nobalsotu pret šo priekšlikumu. Šveiciešu domas nav mainījusi arī pasaules finanšu krīze, kas sagādāja pamatīgas problēmas Šveices bankām. Atšķirībā no mazās Īslandes, kas pēc nonākšanas uz bankrota sliekšņa nolēma izvērtēt iespējamo pievienošanos ES, šveicieši uzskata, ka viņu problēmas nav tik lielas, lai tās nevarētu atrisināt pašu spēkiem.
Šveices ekonomika jau ir ļoti cieši saistīta ar ES, jo vairāk nekā 80% ārējās tirdzniecības notiek ar ES dalībvalstīm. "Mēs esam vairāk integrēti ES ekonomikā nekā dažas ES valstis," secina Benedikts fon Čarners, bijušais Šveices vēstnieks ES. Šveices un ES attiecības tiek kārtotas ar divpusējo līgumu palīdzību, un Šveice piekritusi iesaistīties vairākumā ES projektu. Piemēram, pagājušā gada nogalē Šveice pievienojās Šengenas zonai, kas atvieglo ceļošanu starp ES valstīm. Šveice arīdzan atvērusi durvis viesstrādniekiem no jaunajām ES dalībvalstīm. Lai apliecinātu interesi par Austrumeiropas attīstību, Šveice piešķīrusi miljardu franku (460 miljoni latu) projektiem, kuru mērķis ir veicināt jauno ES dalībvalstu attīstību.
Demokrātijas paraugs
Atšķirībā no citām valstīm, kur šādus lēmumus pieņem valdība, Šveicē visi svarīgākie lēmumi par attiecībām ar ES pieņemti tautas nobalsošanā. Vēlētāji līdz šim pauduši atbalstu ciešākai sadarbībai ar ES, tomēr uzskata, ka pievienošanās ES nav tuvākās nākotnes jautājums. Viņi raizējas, ka pievienošanās ES nozīmētu Šveices neitralitātes zaudēšanu, kā arī izraisītu nodokļu paaugstināšanu. Piemēram, pievienotās vērtības nodoklis Šveicē ir tikai 7,5%, kas ir daudz mazāk nekā ES dalībvalstīs.
Šveices nevalstiskās organizācijas Forum Ost—West direktors Georgs Dobrovoļnijs spriež, ka ES varētu daudz ko mācīties no Šveices, kas pratusi saskaņot 26 kantonu intereses. "Šveices federālās valsts tradīcijas varētu kalpot Eiropai par iedvesmas avotu," spriež G.Dobrovoļnijs. Viņš un citi politikas eksperti secina, ka Šveices tiešās demokrātijas sistēma, kas prasa dažādu viedokļu saskaņošanu, apgrūtina straujāku tuvināšanos ES. Šveicei bija vajadzīgi gandrīz 60 gadi, lai beidzot pievienotos ANO (tas notika tikai 2002.gadā), tādēļ nav šaubu, ka līdz iesoļošanai ES nāksies vēl kādu laiku pagaidīt.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.