Mēs saprotam, ka mūsu brīvības cena ir augsta, bet brīvība mums ir ļoti dārga," Baltijas valstu žurnālistiem Strasbūrā sacīja Elizabete Ščepetiļņikova. Viņas pārstāvētā Ukrainas Eiromaidāna kustība bija viena no zinātnieka, Nobela Miera prēmijas laureāta un cilvēktiesību aktīvista Andreja Saharova vārdā nosauktās Eiropas Parlamenta balvas pretendentēm, trešdien, 3.decembrī, vēsta laikraksts Diena.Eiromaidāna kustības dalībnieces teiktais patiešām atsauc atmiņā Latvijas atmodas laika prioritātes, jo viņa vairakkārt uzsver, ka Ukrainas aktualitātes patlaban ir pilsoniskās sabiedrības veidošana, nacionālās pašapziņas nostiprināšana un eiropeisku vērtību iedzīvināšana ikdienā.Nesen - 21. novembrī - Ukrainā tika atzīmēta Eiromaidāna gadadiena. Proeiropeiskā protesta kustība Eiromaidāns aizsākās 2013.gada rudenī pēc Ukrainas toreizējo līderu lēmuma atlikt asociācijas nolīguma parakstīšanu ar ES. Pērnā gada rudenī un ziemā, Eiromaidāna laikā, Elizabete Ščepetiļņikova koordinēja studentu līdzdalību protestos. "Uz jautājumu, vai mēs pirms gada būtu rīkojušies tā, kā rīkojāmies, zinot, ka izveidosies tāda situācija, kāda Ukrainā ir patlaban, viennozīmīgi grūti atbildēt, bet tobrīd, 2013.gada rudenī, mēs vēlējāmies pateikt, ka tādā Ukrainā, kāda tā tobrīd bija, vairs dzīvot nevēlamies. Mēs cēlāmies kājās, lai paziņotu, ka gribam dzīvot brīvā, demokrātiskā Ukrainā, un tas bija pareizi darīts. Iespējams, mums vajadzēja rīkoties jau ātrāk - 2010. vai 2011.gadā, iespējams, nevajadzēja gaidīt, līdz tiek sasniegts kritiskais punkts un Viktors Janukovičs rīkojās tā, kā pērnā gada rudenī, kad centās apturēt Ukrainas pavēršanos Eiropas virzienā," savas pārdomas par Eiromaidāna aizsākumu pauž Ščepetiļņikova.To, ka Eiromaidāns Ukrainas sabiedrībai bija ļoti svarīgs, "pierāda fakts, ka milzīgs cilvēku skaits atbalstīja protestētājus ne tikai garīgi, bet arī materiāli. Eiromaidānu finansēja tauta. Es varu pilnīgi pamatoti to apgalvot, jo es redzēju Maidānā notiekošos procesus, es biju visā iesaistīta, nevis tikai vēroju no malas. Cilvēki Eiromaidānam ziedoja naudu, nesa ēdienu un daudzas praktiski nepieciešamas lietas. Tas bija fenomens, un tas bija treniņš - cilvēki iemācījās, kā organizēt protestus, kā protestiem nodrošināt finansiālu atbalstu, un tam ir ļoti liela nozīme pilsoniskās sabiedrības veidošanās un nostiprināšanas aspektā", atceras Ukrainas studentu pārstāve.Izvērtējot to, vai patlaban Ukrainas iedzīvotāji ir apmierināti, kā Eiromaidāna idejas īstenojušās dzīvē, Ščepetiļņikova norāda: "Ukrainas iedzīvotāji pēc sava rakstura ir kritiski noskaņoti pret jebkādu varu. Sabiedrība īsteno varas kontroli, kas daudzās situācijās vērtējams pozitīvi, jo var ierobežot patvaļīgu varas rīcību. Šobrīd mēs esam neapmierināti ar lēno tempu, kādā tiek ieviestas reformas. Nevar gan noliegt - ir Eiromaidāna mērķi, kas jau īstenojušies. Piemēram, politisko līderu maiņa ir panākta. Savukārt prasības, kuras joprojām nav īstenotas, saistās, piemēram, ar korupcijas apkarošanu un sociālo standartu paaugstināšanu, kā arī ar to noziegumu, kas bija vērsti pret Eiromaidāna dalībniekiem, izdarītāju sodīšanu. Sabiedrības spiediens ir vērsts uz to, lai pie varas esošie cilvēki novestu līdz galam izmeklēšanu un rezultātā tiktu sodīti tie, kas ir vainojami tajās negācijās, kas Ukrainā notika pirms Eiromaidāna uzvaras."Visu rakstu lasiet laikraksta Diena trešdienas, 3.decembra, numurā!
Tā bija Ukrainas atmoda
"Ukrainas un Eiropas Savienības (ES) asociācijas līguma parakstīšana nebūtu iespējama, ja nebūtu Eiromaidāna, kas nepārprotami parādīja - Ukraina izvēlējusies iet to ceļu, kas balstīts uz eiropeiskām vērtībām. Tieši Eiromaidāns kļuva par Ukrainas sabiedrības atmodu. Eiromaidāna kustība sekmējusi apzināšanos, ka Ukraina patiešām ir mūsu valsts un ka tieši mēs, šīs valsts iedzīvotāji, esam tie, kuri pieņem lēmumus par valsts turpmāko attīstību.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.