„Nacionālisma atdzimšana, savtīgums vai atklāta korupcija vēlēšanās, aizvien pieaugošs uzsvars uz baiļu un skaudības politiku – kontrasts Baraka Obamas cerību politikai 2008. gadā – garantē, ka iedvesmojošu globāla mēroga līderu deficīts, kas kļuva acīmredzams 2011. gadā, saglabāsies arī nākošajā gadā,” apgalvo laikraksts.
2012. gadā četrās no piecām ANO Drošības padomes valstīm notiks svarīgas vēlēšanas. „Tās pievērsīs uzmanību sev un samazinās šo valstu iesaistīšanos globālajā politikā,” uzskata izdevums.
„Vēlēšanas (savā veida) ir paredzētas arī Ķīnā un Krievijā,” teikts rakstā. Atbilstoši laikraksta prognozei, V. Putins, protams, uzvarēs, taču „viņa specifiskā sarkanā zvaigzne ir pabalējusi, un Putina trešā prezidentūra iezīmēs aizvien šovinistiskākā nacionālisma un saasinošās iekšējās konfrontācijas periodu”.
Ķīnā 2012. gada oktobrī par komunistiskās partijas ģenerālsekretāru, visticamāk, kļūs, Politbiroja biedrs Si Cziņpins. „Devīze ir pēctecība,” norāda laikraksts. Tomēr, pēc izdevuma domām, Ķīnu gaida ekonomikā balstīta„iekšējā turbulence”, pasaulē krītoties pieprasījumam pēc tās eksporta, kā arī negatīva kaimiņu reakcija uz militārā un diplomātiskā spēka demonstrācijām. „Gaidiet strīdu par teritorijām un resursiem Dienvidķīnas un Austrumķīnas jūrās eskalāciju,” raksta The Guardian.
Neskaidras paliek Arābu pavasara sekas: „Pagaidām vienīgais acīmredzami veiksmīgais atrisinājums ir Tunisijā”. 2012. gada galvenais jautājums ir Sīrijas prezidenta Bašara al Asada, kuru laikraksts nodēvējis par „par vadošo kandidāts nominācijā par noziegumiem pret cilvēci 2011. gadā”, politiskā izdzīvošana. B. Asada gāšanai var sekot satricinājumi Libānā, palestīniešu teritorijās un Irākā, teikts rakstā.
B. Asada „krišana tāpat kļūs par milzīgu triecienu Teherānas režīma reģionālajām ambīcijām un, iespējams, pamudinās Izraēlu izmantot iespēju dot triecienu savam galvenajam pretiniekam,” uzskata izdevums. Arī ASV „pieņemsies spēkā prasības kaut ko darīt ar Irānu un, iespējams, liktenīgā veidā savīsies ar ASV priekšvēlēšanu politiskajiem notikumiem”.
Tiek arī prognozēts, ka ieilgušais konflikts Afganistānā tā arī paliks asiņains, un juceklīgs, savukārt Pakistānā jābaidās no jauna militāra apvērsuma, kas padziļinās un paplašinās konflikta teritoriju.
Visbeidzot Eiropā 2011. gadu atcerēsies kā gadu, „kad eiro no gaiša sapņa pārtapa šausmās”, noslēdz izdevums, pēc kura domām, ja 26 ES dalībvalstis nespēs saskaņot jaunu paktu par budžetu un valstu parādu regulēšanu, tad 2012. gads būs vēl sliktāks par iepriekšējo. „Leģendārā Francijas-Vācijas ass spiediena dēļ var salūzt, un tas nozīmēs eirozonas beigas,” teikts rakstā.