ANO sasauca šo sanāksmi, lai apspriestu Krievijas paziņojumu par četru daļēji okupētu Ukrainas apgabalu aneksiju, bet debates par to aizēnoja Krievijas raķešu triecieni Kijivai un citām Ukrainas lielpilsētām.
"Krievija ir vēlreiz pierādījusi, ka tā ir teroristiska valsts, kuru vajag atvairīt visstiprākajos iespējamajos veidos," sacīja Ukrainas vēstnieks ANO Serhijs Kislica, atklājot debates. Vēstnieks piebilda, ka uzbrukums skāris viņa paša ģimeni.
"Diemžēl, diez vai var aicināt uz stabilu un saprātīgu mieru, kamēr tuvumā eksistē nestabila un neprātīga diktatūra," piebilda Kislica, paziņojot par raķešu triecienos nogalinātajiem un ievainotajiem.
Krievijas vēstnieks ANO Vasilijs Ņebenzja savā atbildē nerunāja par raķešu triecieniem, bet aizstāvēja Ukrainas apgabalu aneksiju. "Mūs apsūdz, kad mēs mēģinām aizsargāt mūsu brāļus un māsas Austrumukrainā," sacīja Ņebenzja.
Pirms Ģenerālās asamblejas sanāksmes ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs raksturoja Krievijas darbības kā "nepieņemamu kara eskalāciju".
ASV prezidents Džo Baidens sacīja, ka ar Krievijas raķešu triecieniem Ukrainas pilsētām tiek demonstrēta Krievijas prezidenta Vladimira Putina "nelegālā kara galējā brutalitāte".
Putins jau atzinis, ka ir veikts trieciens Ukrainas pilsētām un kritiskās infrastruktūras objektiem. Viņš draudēja ar jauniem triecieniem, faktiski atzīstot, ka pirmdienas rītā īstenotais Ukrainas pilsētu terors saistīts ar Krimas tilta spridzināšanu.
Lēmums apspriest minēto aneksiju Ģenerālajā asamblejā, kur nevienai ANO dalībvalstij nav veto tiesību, tika pieņemts pēc tam, kad Krievija 30.septembrī izmantoja savas veto tiesības Drošības padomē, lai bloķētu rezolūciju par šīs aneksijas nosodīšanu.