Reitingu Ca aģentūra Moody's piešķir tām parādsaistībām, kuras ir tuvas maksātnespējai. Zemāks ir tikai vērtējums C, kas nozīmē maksātnespējas iestāšanos. Jāpiebilst, ka Moody's bija pēdējā no tā dēvētā lielā trijnieka aģentūrām, kura pazemināja Ukrainas valsts obligāciju ārvalstu valūtā reitingu. 7. februārī Fitch pazemināja to no B- līdz CCC jeb "ārkārtīgi spekulatīvam" līmenim, bet 20. februārī Standard & Poor's - no CCC+ līdz CCC ar negatīvu prognozi, lēmumu skaidrojot ar politiskajām problēmām un Kijevas iespēju apkalpot parādus pasliktināšanos.
Lai arī uzticība Lielā trijnieka aģentūru vērtējumiem patlaban atrodas, domājams, vēsturiski zemākajā līmenī, un iemesli tam ir aģentūru pieļautā katastrofālā kļūda pirms 2008. gada krīzes, kā arī aizdomas par reitingu politizēšanu, Ukrainas gadījumā prognozes tiek uzskatītas par reālistiskām, pat neraugoties uz Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) 11. martā pieņemto lēmumu četru gadu laikā piešķirt Kijevai 17,5 miljonus dolāru (~ 16,16 miljoni eiro). SVF lēmums arī pavēra iespējas citām organizācijām šogad piešķirt Ukrainai papildus vēl vismaz 7,5 miljardus dolāru, bet kopējā palīdzības programma tiek lēsta 40 miljardu dolāru apmērā.
Par to, ka uztraukums par iespējamo maksātnespēju nav bez pamata, liecina arī Ukrainas Nacionālās bankas apkopotā informācija. 2015. gadā Ukrainas aizņēmējiem jāsamaksā parādsaistības 55,107 miljardu ASV dolāru apmērā, tostarp valdībai jāizmaksā kreditoriem 7,75 miljardi dolāru (6,394 miljardi par obligācijām un 1,351 miljards kā kredītprocenti), un šajā summā nav iekļauts triju miljardu dolāru kredīts no Krievijas, kura atmaksas termiņš ir šā gada nogale, kā arī valsts uzņēmuma Naftogaz 2,5 miljardu dolāru parāds Gazprom. Savukārt banku sektoram šogad jāatmaksā 10,192, bet korporatīvajam sektoram 33,87 miljardi dolāru. Tāpat ārvalstu kompāniju meitasuzņēmumiem Ukrainā šogad jāatdod savām māteskompānijām 2,733 miljardi dolāru.
Valdības un tās garantēto valsts uzņēmumu parādi līdz 2015. gada beigām atbilstoši SVF aplēsēm sasniegs 94% no Ukrainas iekšzemes kopprodukta (IKP), 2014. gada beigās tie līdzinājās 73% no IKP. Parāda noslīdēšana līdz 71% jeb aptuveni 2014. gada līmenim tiek prognozēta 2020. gadā, īstenojoties tā dēvētajam bāzes scenārijam. Vienlaikus SVF eksperti atzīst, ka tā dēvētais bāzes scenārijs ir pats optimistiskākais no visiem, jo "prognozētā Ukrainas valsts parāda samazināšanās trajektorija pakļauta ievērojamiem riskiem", citu scenāriju īstenošanās gadījumā valsts parādsaistību apmēri jau 2017. gadā sliktākajā gadījumā var pārsniegt 200% no IKP.
Oficiālā inflācija valstī pērn bija 24,9%, bet šogad Nacionālā banka to prognozē 17,2% apmērā, lai gan daudzi finansisti uzskata, ka reālā inflācija gada laikā sasniegusi vismaz trīsciparu skaitļus, minot pat rādītājus virs 250%. Grivnas oficiālais kurss pret ASV dolāru - 23 grivnas - gandrīz trīs reizes vairāk nekā pirms gada. Līdzīga statistika attiecas uz gandrīz visām ekonomiskās darbības jomām, bet rezultāts ir iedzīvotāju dzīves līmeņa krasa samazināšanās, bezdarbs, uzņēmumu un banku bankroti (šā gada pirmajos divos mēnešos Ukrainas banku sistēma cieta zaudējumus 3,16 miljardu dolāru apmērā).
Valsts ekonomika būtībā ir atgriezusies XX gadsimta 90. gadu sākumā, bet situāciju vēl vairāk pasliktina ievērojamus izdevumus prasošais militārais konflikts ar Krievijas atbalstītajiem separātistiem Ukrainas austrumos.
Visu Anda Sedlenieka rakstu Ukrainai jācīnās ar smagu parādu nastu lasiet trešdienas, 8.aprīļa, laikrakstā Diena!