"Tā ir tiesa, ka šādas ziemas lielākoties seko cita citai," avīzei "Aftonbladet" stāstījusi Zviedrijas Meteoroloģijas un hidroloģijas institūta speciāliste Līsa Frosta.
Eksperti atzīst, ka pagājušā un aizpagājušā ziema bijušas aukstākās beidzamo gadu desmitu laikā, bet institūta apkopotie statistikas dati apliecina, ka šādas ziemas parasti iegadās trīs gadus pēc kārtas.
"Man nav skaidrs, kādēļ tā. Es personiski domāju, ka tā ir sagadīšanās," piebildusi Frosta.
Tomēr agrāko novērojumu dati liecina, ka, piemēram, trim ārkārtīgi aukstām ziemām laikā no 1940. līz 1943.gadam sekojušas četras krietni maigākas, tātad faktiski var runāt par trīsarpus gadu ciklu, un tas pats vērojams arī turpmākajos gados.
Neraugoties uz šiem skaitļiem, laika prognožu vietnes "Klart.se" meteorologs Martins Hedbergs arī sliecas piekrist kolēģei Frostai, ka šādas svārstības tomēr lielākoties esot nejaušas.
"Mēs esam tik ļoti ieraduši visur saskatīt tendences, ka atrodam tās pat tur, kur patiesībā runa ir vienīgi par sagadīšanos," viņš sacījis laikrakstam.
Jāteic gan, ka ne vien iepriekšējo gadu novērojumi, bet arī globālās prognozes norāda uz aukstu ziemu - tiesa, iespējams, nedaudz siltāku par divām beidzamajām.
"Kaut arī vēl būtu pāragri sniegt drošas prognozes šai ziemai, sākotnējā analīze liek domāt, ka tā drīzāk varētu līdzināties 2008./2009.gada ziemai un nebūt tik barga kā divas iepriekšējās," spriedis starptautiskā meteoroloģiskā dienesta "Weather Services International" (WSI) galvenais speciālists Tods Krofords.
WSI prognozē Ziemeļu puslodē diezgan maigu rudens sākumu, bet vienlaikus paredz, ka ziemā gaisa temperatūras būs zemākas par vidējo.