Jauno Pilsonības likuma redakciju Seima balsojumā atbalstījuši 88 deputāti, bet viens balsojis pret to. Lai grozījums stātos spēkā, tas vēl jāparaksta prezidentei Daļai Grībauskaitei.
Šobrīd Lietuvas Pilsonības likums pieļauj dubultpilsonību bērniem, kuri citas valsts pilsonību ieguvuši automātiski, piedzimstot ārvalstīs, taču, sasniedzot 21 gadu vecumu, viņiem jāizvēlas, kuras valsts pilsonību paturēt.
Jaunajā redakcijā noteikts, ka ārvalstīs vai jauktās ģimenēs dzimušie lietuviešu bērni iegūtu dubultpilsonību automātiski un bez jebkādiem ierobežojumiem.
Dubultpilsonību pašreizējais likums pieļauj arī personām, kuras izbraukušas no Lietuvas līdz neatkarības atgūšanai 1990.gada 11.martā, kā arī personām, kuras citas valsts pilsonību ieguvušas automātiski, slēdzot laulību ar citas valsts pilsoni.
Likums neparedz dubultpilsonību personām, kuras izbraukušas no Lietuvas pēc neatkarības atgūšanas, bet ārvalstu lietuvieši cenšas panākt dubultpilsonības institūta ieviešanu.
Lietuvas Konstitucionālā tiesa atzinusi, ka plašāka dubultpilsonības atļaušana nav iespējama bez valsts pamatlikuma grozīšanas, bet konstitūcijas pants, kas reglamentē pilsonības jautājumus, var tikt grozīts vienīgi referenduma ceļā.
Seims pašlaik izskata ierosinājumu reizē ar nākamajā rudenī gaidāmajām parlamenta vēlēšanām sarīkot saistošu referendumu par konstitūcijas grozījumiem dubultpilsonības jautājumā, bet ārvalstu lietuvieši šo priekšlikumu neatbalsta, baidoties, ka nepietiekamas vēlētāju aktivitātes dēļ to nāktos atzīt par nenotikušu, tādā gadījumā simtiem tūkstošiem ārvalstīs dzīvojošo lietuviešu uz laiku laikiem var tikt atņemta cerība iegūt arī savas tēvzemes pilsonību.
Likums nosaka, ka konstitūcijas grozījums tiktu pieņemts, ja par to nobalsotu vairāk nekā puse balsstiesīgo Lietuvas pilsoņu.