"Ja mēs nespēsim apturēt [Krievijas prezidentu Vladimiru] Putinu Ukrainā, mēs tuvākajos mēnešos un gados saskarsimies ar veselu virkni konfliktu un krīžu," norādīja eksperts.
Labākajā gadījumā Putins var nostiprināt savu patvaldības varu Krievijā un pakļaut vēl 75 miljonus cilvēku Austrumeiropā. Sliktākajā gadījumā "drosmi ieguvušajam Putinam radīsies kārdinājums mest izaicinājumu tieši NATO sabiedrotajiem, cerot dot izšķirošo triecienu aliansei", sacīja Vilsons.
ASV ir jāpilda sava līdera loma centienos stimulēt transatlantisko sadarbību, lai izstrādātu kopīgu stratēģiju, kurā būtu ņemta vērā arī Ukrainas un citu Krievijas agresijas viegli ievainojamo valstu, pirmkārt, Moldovas un Gruzijas, nostiprināšana.
"Putins negrasās savu nodomu apturēt. Ukraina ir tikai viens no pēdējiem viņa mērķiem. Ukraina ir jāaizsargā, jāatbalsta un jāapbruņo," uzsvēra eksperts.
Putins vairākkārt ir nodemonstrējis - "kad viņš jūt iespēju rīkoties, viņš rīkojas" ar pārliecību, ka Rietumiem nepietiks gribas un prasmju apņēmīgai rīcībai. Debaļceva ir tikai pēdējais tā piemērs.
"Lūk, tāpēc šodienas situācija ir tik bīstama. Putins neapstāsies, un šī krīze nebeigsies, līdz viņš nebūs sastapies ar nopietnu pretošanos," brīdināja Atlantijas padomes viceprezidents.
Krievija pērn februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Kā janvāra beigās ANO Drošības padomes sēdē apliecināja Ukrainas vēstnieks ANO Jurijs Sergejevs, Ukrainas austrumos atrodas 12 000 Krievijas karavīru.
Ukrainas, Francijas, Vācijas un Krievijas līderi 12.februārī sarunās Minskā vienojās par karaspēka un smagās tehnikas atvilkšanu, kā arī par uguns pārtraukšanu Ukrainas austrumos, sākot no 14.februāra pusnakts.
Ignorējot pamiera vienošanos, Krievijas algotņi un karavīri uzbruka stratēģiski svarīgajai Debaļcevei, bet šobrīd Krievijas bruņotie spēki jau tiek koncentrēti pie Mariupoles.