Vīne arī nolēmusi sekot Šveices piemēram un, sasniedzot uzņemto piespiedu imigrantu skaita limitu, pārtrauks jau saņemto iesniegumu apstrādi, sacīja ministre.
Austrija arī izskata iespēju "jau no robežas sūtīt bēgļus uz drošajām kaimiņvalstīm", viņa piebilda.
Austrija trešdien informēja, ka plāno šogad uzņemt ne vairāk kā 37 500 patvēruma meklētāju.
Vīne arī paziņoja, ka neielaidīs valsts teritorijā imigrantus, kuru mērķis ir doties cauri Austrijai uz kādu citu valsti, izņemot Vāciju.
Šāds solis sperts saistībā ar pieaugošo imigrantu skaitu, kurus Vācija sūta atpakaļ uz Austriju un kuru galamērķis bijusi Skandināvija vai kāda cita Eiropas valsts.
Pērn pa tā saukto Balkānu maršrutu, kurā ir Grieķija, Maķedonija, Serbija, Ungārija, Horvātija un Slovēnija, Eiropā ieradās apmēram 850 tūkstoši bēgļu un migrantu.
Atbilstoši Eiropas Savienības (ES) robežaģentūras Frontex datiem nelegālo imigrantu skaits, kas pērn ieradies ES, pārsniedz 1,2 miljonus.
Lielākā nelegālo imigrantu daļa necenšas palikt pirmajās ES valstīs, kuras viņi sasniedz - Itālijā vai Grieķijā -, bet dodas tālāk uz Vāciju, kur valsts patvēruma meklētājiem nodrošina dāsnus pabalstus un sociālās garantijas.
Otrs populārākais nelegālo imigrantu galamērķis ES ir Zviedrija, kur viņi arī līdz šim varēja rēķināties ar dāsnu valsts atbalstu.
Nelegālo imigrantu vidū tikai 30% ir Sīrijas kara bēgļi, pārējie ir ekonomiskie imigranti, decembrī atzina Eiropadomes prezidents Donalds Tusks.