Ažubalis sarunā ar Austrijas ārlietu ministru Mihaēlu Špindelegeru uzsvēris, ka šis jautājums Lietuvai ir tikpat svarīgs kā Balkānos ir jautājums par kara noziegumos apsūdzētā Radko Mladiča tiesāšanu, informēja Lietuvas Ārlietu ministrijā.
"Lietuvas, Latvijas un Igaunijas iedzīvotāji ir šokā. Pirms 20 gadiem mēs samaksājām ļoti augstu cenu par neatkarības atjaunošanu. 13.janvāra lieta un taisnīgas tiesas panākšana ir valstis nozīmes jautājums," teica Lietuvas ārlietu ministrs.
"Lietuvai nav citas izvēles, kā vien mobilizēt visus iespējamos diplomātiskos un tiesiskos ceļus, lai noskaidrotu šī incidenta apstākļus un nepieļautu, kas tāds vēl atkārtojas Eiropas Savienībā. Lietuvai ir jānodrošina, ka Eiropas Savienība mācās no šīs mācību stundas par solidaritātes trūkumu," viņš klāstīja.
Ažubalis norādīja, ka Lietuva nav pārkāpusi nekādas procesuālās formalitātes. Ir grūti saprast, kādēļ Lietuvu nekavējoties neinformēja par Golovatova aizturēšanu un kādēļ Austrijas puse gaidīja līdz nākamajai dienai, lai to izdarītu, teica ministrs.
Golovatovs 14.jūlijā tika aizturēts Austrijā, pamatojoties uz Lietuvas Ģenerālprokuratūras izdotu Eiropas Savienības aizturēšanas orderi. Tomēr 16.jūlijā kļuva zināms, ka viņš jau atgriezies Maskavā, jo Austrijas policijai pret viņu nebija pretenziju.
Par šādu Austrijas tiesībsargājošo institūciju lēmumu sašutumu paudušas Lietuvas amatpersonas. Uz konsultācijām atsaukts Lietuvas vēstnieks Austrijā, bet Lietuvas Ģenerālprokuratūra nosūtījusi Austrijas tieslietu ministrijai vēstuli, kurā lūdz paskaidrot Golovatova atbrīvošanas iemeslus. Tāpat pirmdien Lietuva iesniedza Austrijas vēstniecībai diplomātisko notu.
1949.gadā dzimušais Mihails Golovatovs 1991.gada 13.janvāra Viļņas notikumu laikā komandēja specvienības "Alfa" grupu. Vēlāk 1991.-1992.gadā Golovatovs komandēja visu specvienību "Alfa". 1997.-2002.gadā Golovatovs bija Krievijas Federālā drošības dienesta padomnieku komitejas priekšnieka vietnieks. Viņš nodarbojies arī ar uzņēmējdarbību.
Pagājušajā gadā Lietuvas Ģenerālprokuratūra pārkvalificēja 23 personām, to vidū vairākums ir Krievijas pilsoņi un divi - Baltkrievijas pilsoņi, izvirzītās apsūdzības 1991.gada 13.janvārī izdarītajos noziegumos par apsūdzībām kara noziegumos. Tādā veidā Ģenerālprokuratūra panākusi, ka uz apsūdzētajiem vairs neattiecas lietas noilgums. Lietuva arī izsludinājusi aizdomās turamo meklēšanu Eiropas Savienībā, un viņu aizturēšanai izdoti ES orderi.
1991.gada 13.janvārī padomju vara mēģināja gāzt Lietuvas valdību, kas 1990.gada 11.martā bija pasludinājusi Lietuvas neatkarību no Padomju Savienības. Mēģinājumā ieņemt televīzijas torni un Lietuvas radio un televīzijas ēku Viļņā tika nogalināti 14 un ievainoti vairāk nekā 1000 cilvēku.