Viņi pauda bažas par nelegālo imigrāciju, norādot, ka cīņā ar korupciju un organizēto noziedzību nav panākts pietiekams progress.
"Divu dalībvalstu nostājas dēļ lēmumu par Šengenas paplašināšanu nebija iespējams pieņemt," sacīja Polijas - ES prezidējošās valsts - iekšlietu ministrs Ježijs Millers.
"Tas man liek izdarīt visai bēdīgus secinājumus par savstarpējo uzticēšanos dalībvalstu starpā," norādīja Millers, atgādinot, ka 2007.gadā, kad Bulgārija un Rumānija tika uzņemtas ES, tām tika arī solīta pievienošanās Šengenas zonai.
"Šodien šis solījums ir lauzts," sacīja ministrs, uzsverot, ka Bulgārijā un Rumānijā panākts "milzīgs progress".
Tomēr Nīderlandes un Somijas valdības tam nepiekrīt. "Mēs šodien gribējām izvairīties no lēmuma, kuru mums vēlāk vajadzētu nožēlot," sacīja Nīderlandes imigrācijas ministrs Gerds Lērss.
"Iedomājieties, ka jums ir durvis ar astoņām pasaules labākajām atslēgām. Bet pie šīm durvīm stāv kāds, kurš visus laiž iekšā. Tad jums ir problēma," skaidroja ministrs.
Ministri par šo jautājumu nebalsoja, nododot lēmumu ES oktobra samitam, tomēr Nīderlandes ministrs norādīja - maz ticams, ka viņa valdība domas mainīs. Par Šengenas zonas paplašināšanu dalībvalstīm lēmums ir jāpieņem vienbalsīgi.
Polija piedāvāja "divu soļu" kompromisu, kurā gaisa un jūras robežas tiktu atvērtas jau šogad, bet lēmums par sauszemes robežu atvēršanu tiktu pārcelts uz nākamo gadu.
Taču Nīderlandes un Somijas valdības, pakļaujoties savu parlamentu spiedienam, atteicās piekrist pat daļējai robežu atvēršanai.