Eiropa velk enerģētiskās aizsardzības līniju

Vienlaikus pat optimistiska scenārija gadījumā plāna īstenošana prasīs līdz desmit gadiem, turklāt daļa no iecerēm tā arī var palikt tikai uz papīra, trešdien vēsta laikraksts Diena.Īstermiņā EK uztraukums saistīts ar iespējamajiem Krievijas gāzes piegāžu traucējumiem nākamajā ziemā Ukrainas krīzes dēļ. Caur Ukrainas teritoriju iet gandrīz 60% (82 miljardi kubikmetru 2013.gadā) Krievijas gāzes eksporta uz Eiropu, taču tranzīta tehniskai nodrošināšanai nepieciešams, lai Ukrainas pazemes gāzes krātuvēs ziemas periodos atrastos ievērojams daudzums gāzes, un pašlaik "iztrūkums" tiek lēsts 12 miljardu kubikmetru apmērā. Tikmēr Ukrainas parāds Gazprom sasniedzis 3,5 miljardus ASV dolāru, un, lai arī ES piešķīrusi Kijevai līdzekļus vismaz daļējai parāda apmaksai, Kijeva gatava norēķināties tikai pēc tam, kad gāzes cena tiks pazemināta līdz "Janukoviča laika līmenim" - 268 ASV dolāriem par 1000 kubikmetriem. Maskava tikmēr norāda, ka par šo cenu slēgts īpašs līgums, kuru Kijeva nepilda, kā arī, atsaucoties uz minēto līgumu, noteikusi Ukrainai gāzes cenu 485 ASV dolāru apmērā par kubikmetru, kā arī draud pāriet uz piegādēm tikai ar priekšapmaksu. Par jaunu cenu Krievija gatava runāt pēc tam, kad būs apmaksāti esošie parādi.Pilnībā atkarīga no Krievijas gāzes piegādēm, kas tiek veiktas caur Ukrainu, gan ir tikai Bulgārija (arī ārpus ES esošā Maķedonija), tomēr traucējumi šajā tranzīta ceļā, kā to uzskatāmi parādīja tā dēvētais gāzes karš 2009.gada ziemā, apkures sezonā var radīt nopietnas problēmas virknei Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu, kuru energoresursu patēriņā būtisku daļu veido Krievijas gāze. (Baltijas valstis un Somija, kuras ir atkarīgas no Krievijas gāzes piegādēm, ar Ukrainas tranzīta sistēmu nav saistītas.)Šī iemesla dēļ ES dalībvalstis tiek aicinātas palielināt gāzes apjomus savās krātuvēs, ja iespējams, veidot jaunas krātuves, kā arī paātrināt starpsavienojumu starp valstīm būvniecību un reverso piegāžu iespējas. Īsā laikā reāli gan iespējama tikai uzkrājumu palielināšana, tomēr varbūtējā piegāžu krīze ir labs stimuls virzībai uz vienotu Eiropas gāzes tirgu, kas nav iespējams bez starpsavienojumiem un reversajām piegādēm.Būtiskākā plāna daļa gan ir jautājums par gāzes piegāžu diversificēšanu ilgtermiņā, un politisku apsvērumu dēļ ES vēlas samazināt Krievijas daļu gāzes importā uz ES, kas šobrīd pārsniedz 30%.Kā viens no veidiem šī mērķa sasniegšanai plānā minēta nepieciešamība palielināt gāzes importu no Norvēģijas un Alžīrijas, kā arī uzlabot "gāzes sakarus" ar Vidusjūras valstīm - savienībā ietilpstošajām Grieķiju un Kipru, kā arī Izraēlu, kuras bieži tiek dēvētas arī par Vidusjūras enerģētisko trijstūri.Visu rakstu lasiet laikraksta Diena trešdienas, 4.jūnija, numurā!