Kā norādīts dokumentā, 2014. gadā, kas ir pēdējais, par kuru apkopota visa statistika (ES iestādes statistikas apkopojumus tradicionāli publisko ar divu trīs gadu kavēšanos), Finanšu izlūkošanas vienības (Financial Inteligence Unit, FIU) struktūras ES dalībvalstīs (Latvijā tas ir Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests) saņēmušas gandrīz miljonu ziņojumu par aizdomīgiem finanšu darījumiem. Šādu ziņojumu iesniegšanu no bankām, citiem finanšu institūtiem, komercstruktūrām un dažādiem citiem avotiem prasa visu ES valstu likumi, lai gan iesniegšanas kritēriji dažādās valstīs ir atšķirīgi. Piemēram, minimālie darījumu apmēri, par kuriem nepieciešams ziņot, svārstās robežās no 1000 līdz 10 000 eiro.
Ziņojumu kopskaits, salīdzinot ar 2013. gadu, pieaudzis par 17%. Izmeklēšana tikmēr sākta nepilnos 11% gadījumu – rādītājs aptuveni šādā līmenī turas gandrīz desmit gadu garumā, lai arī kopējais izmeklēšanu skaits, augot ziņojumu skaitam, protams, ir palielinājies. Te jāpiebilst, ka pēdējā rādītājā nav ņemta vērā Itālija, kur intensīvās cīņas pret organizēto noziedzību dēļ izmeklēšanu procents ir ievērojami lielāks. Tāpat uz izmeklēšanas laiku izdodas iesaldēt tikai 2,2%, bet konfiscēts beigās tiek tikai 1,1% visu aizdomīgo līdzekļu. ES arī iecienījuši naudas atmazgātāji no trešajām valstīm – visbiežāk tie ir četru valstu – Krievijas, Ķīnas, Turcijas un Ukrainas – pilsoņi.
Šaubīgo darījumu (t. i., darījumu, par kuriem iesniegti ziņojumi FIU struktūrās) summa 2014. gadā savukārt sasniegusi 178,8 miljardus eiro, kas ir nedaudz vairāk nekā 1,2% no visas ES iekšzemes kopprodukta (IKP). Turklāt jāņem vērā, ka šis rādītājs ir vairāk nekā nepilnīgs – dokumentā minēts, ka datus par šaubīgo darījumu summām iesniedz tikai desmit no 28 ES valstu FIU struktūrvienībām, no kurām tikai viena valsts – Itālija, pieder pie Eiropas lielākajām ekonomikām. Itālijā par aizdomīgiem darījumiem uzskatīto transakciju kopsumma – 164 miljardi eiro (10,25% no valsts IKP), arī veido absolūto vairākumu no visu šaubīgo darījumu kopsummas. Jāpiebilst, ka 2013. gadā šaubīgo darījumu kopsumma bija tikai 99,4 miljardi eiro, kuras lielāko daļu tāpat veidoja Itālija ar 84 miljardiem eiro (5,25% no valsts IKP 2013. gadā).
Rezultātā tā arī nav skaidrs, cik liela ir gan aizdomīgo, gan nelikumīgi iegūto līdzekļu aprite ES. Tajā pašā laikā ANO Narkotiku un noziegumu apkarošanas birojs (UNODC) lēš, ka vidēji pasaulē ik gadu tiek atmazgāti noziedzīgi iegūti līdzekļi 2–5% apmērā no globālā IKP. Vadoties pēc šīm aplēsēm, var pieņemt, ka ES, kuras IKP 2014. gadā bija ap 14 triljoniem eiro, šis rādītājs atradās robežās no 280 līdz pat 700 miljardiem eiro.
Itālija pēc saņemto ziņojumu kopskaita 2014. gadā (71 758) arī atradās tikai trešajā vietā ES, kamēr saraksta pirmās divas vietas pēdējā desmitgadē nemainīgi aizņem Lielbritānija un Nīderlande, kuras nepublisko informāciju par aizdomīgo darījumu summām.
Ar samērā lielu ziņojumu skaitu izceļas arī Latvija, kura 2014. gadā (17 041 ziņojums) ierindojās desmitajā vietā ES, vienu vietu priekšā Igaunija (11 204 ziņojumi). Lietuva (328 ziņojumi) tikmēr atradās saraksta priekšpēdējā vietā, apsteidzot vienīgi Maltu. Ir vērts piebilst, ka Eiropola apkopojumā par ziņojumu kopskaitu no 2006. līdz 2014. gadam Latvija atrodas vēl augstāk – 4. vietā, atpaliekot vienīgi no Lielbritānijas, Nīderlandes un Itālijas.
Visu rakstu lasiet otrdienas, 7. novembra, avīzē Diena!
Trollis JT