Olands pret Merkeli
Tikai septiņus mēnešus pēc sociālista Fransuā Olanda ievēlēšanas Francijas prezidenta amatā Parīzes un Berlīnes attiecībās ir iestājies dzestrums. Vēl nesen F. Olanda priekštecis Nikolā Sarkozī un Vācijas kanclere Angela Merkele regulāri nāca klajā ar kopīgiem paziņojumiem par iespējamajiem eirozonas problēmu risinājumiem. Abi politiķi tikās tik bieži, ka mediji viņu tandēmam deva iesauku Merkozī.
A. Merkele, kuras valdība pēc globālās ekonomiskās krīzes sākuma ieviesa taupības pasākumus, kuri ļāva Vācijai iziet no lejupslīdes un atgūt iepriekš zaudēto konkurētspēju pasaulē, aktīvi aizstāv nepieciešamību uzlikt par pienākumu visām ES dalībvalstīm ievērot stingru fiskālo disciplīnu un nodot Briseles rokās lielāku varu pār dalībvalstu budžetiem.
Turpretī Francijas jaunais līderis F. Olands uzskata, ka tēriņu samazināšanas politiku nevar turpināt, neakcentējot arī ekonomiskās izaugsmes stimulēšanas pasākumus. Francijas un Vācijas vadītājiem ir arī domstarpības par vienotu eirozonas parādzīmju nepieciešamību, A. Merkele iestājas par samazinātām subsīdijām lauksaimniekiem ES jaunajā budžetā, kas, protams, neapmierina frančus, kuri ir lielākie ieguvēji no tām.
Vācijas augstākās amatpersonas pēdējā laikā ir paudušas bažas par Eiropas otras lielākās ekonomikas konkurētspējas samazināšanos, par ko liecina arī nesenais ietekmīgās reitingaģentūras Moody's lēmums samazināt Francijas kredītreitingu. Franču godu aizskaroša varētu būt arī Vācijas finanšu ministra Volfganga Šoibles vēršanās pie saviem ekonomikas padomniekiem ar lūgumu apsvērt piedāvājumus Francijas ekonomiskajām reformām.
Vācijai vajadzēs Poliju
Laikā, kad attiecības ar Franciju ir pasliktinājušās, Vācija satuvinājusies ar Poliju, kuras līderi līdzīgi kā A. Merkele iestājas par fiskāli disciplinētāku un politiski centralizētāku Eiropu. «Pašreizējās problēmas eirozonā radās tāpēc, ka dažādi ES līgumi netika pildīti, tika pārkāpti noteikumi, un to ievērošana bija atkarīga tikai no dalībvalstu labās gribas,» Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis paudis intervijā raidsabiedrībai BBC. «Lai padarītu ES darbspējīgu, mums ir nepieciešami stingrāki noteikumi.»
Ļoti svarīgs Berlīnes un Varšavas satuvināšanās iemesls ir abu valstu ārlietu ministru lieliskās personīgās attiecības. Šā gada septembrī ASV laikraksta New York Times interneta vietnē tika publicēta R. Sikorska un viņa Vācijas kolēģa Gvido Vestervelles kopīgais raksts Eiropas jaunā vīzija, kurā viņi aicina uz ciešāku ES politisko un ekonomisko integrāciju.
Vācijas Māršala fonda pētnieks Mihals Baranovskis uzsvēris, ka Vācijai ir nepieciešama cieša sadarbība ar Poliju, lai saglabātu varas balansu ar Lielbritāniju un Franciju, kuras nav tik ieinteresētas daudz integrētākā ES. Viņaprāt, Polijai nākotnē būs ļoti svarīga loma Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu ievešanā eirozonā un ES pasargāšanā no sašķelšanās divās daļās.
Reuters raksta, ka Polijai uzticas arī ārvalstu investori, jo sevišķi Japānas investīciju fondi, kuri pēdējā laikā aktīvi iegādājas Polijas valdības parādzīmes, palīdzot samazināt procentu likmes līdz rekordzemām atzīmēm. Piemēram, desmit gadu parādzīmju ienesīgums ir zemāks par 4%.