Četri EP deputāti Briselei nosūtītajā vēstulē apgalvo, ka Madride varētu pielietot militāru spēku pret Kataloniju, kur spēkā pieņemas prasības pēc neatkarības no Spānijas. "Mēs Jums rakstām, lai izteiktu savu lielo satraukumu par virkni draudu pielietot militāru spēku pret Katalonijas iedzīvotājiem," teikts ES tieslietu komisārei Vivjenai Redingai adresētajā vēstulē.
Deputāti norāda, ka Katalonijas nacionālajā dienā, 11.septembrī, Barselonas ielās izgāja simtiem tūkstošiem cilvēku, pieprasot provinces neatkarību. Masu demonstrācija pārliecināja reģionālās valdības vadītāju Artūru Massu izsludināt pirmstermiņa vēlēšanas, kas notiks 25.novembrī un tiek jau uzskatītas par faktisku referendumu "pašnoteikšanās" jautājumā. Taču, kā apgalvo deputāti, virkne amatpersonu, tostarp arī augsta ranga militārpersonas, pēdējā laikā izteikušās, ka Spānijas bruņoto spēku pienākums ir sargāt valsts teritoriālo nedalāmību.
Šādi draudi ierobežo Katalonijas un Spānijas demokrātiju, kā arī runas brīvību, ar 22.oktobri datētajā vēstulē raksta ES likumdevēji. "Šādos apstākļos Eiropas Savienībai ir preventīvi jāiejaucas, lai nodrošinātu, ka Katalonijas konflikts tiktu atrisināts miermīlīgā, demokrātiskā ceļā," uzsver deputāti, atgādinot, ka šogad ES ir saņēmusi Nobela Miera prēmiju.
Viņi aicina Briseli "nākt klajā ar publisku paziņojumu, pieprasot izslēgt no sabiedriskajām debatēm par šī politiskā konflikta risinājuma ceļiem jebkādus militāros un spēka pielietošanas draudus". Deputāti arī pieprasa izvērtēt "iespējamās militārās iejaukšanās reālo risku Katalonijā" un Spānijas premjerministra Mariano Rahoja pārstāvētās konservatīvās Tautas partijas (PP) pieļauto izteikumu toni. Katalonijas reģionālā valdība cer panākt vienošanos ar Madridi par tiesībām pašai iekasēt nodokļus un lemt par saviem tēriņiem.
Katalonija ir bagātākā Spānijas province un nodrošina piektdaļu no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP), taču daudzi kataloņi uzskata, ka reģions centrālajai valdībai dod daudz vairāk, nekā saņem pretī. Vienlaikus arvien lielāku kataloņu neapmierinātību izsauc krasā izdevumu samazināšana veselības aprūpei un izglītībai, Madridei cenšoties iegrožot gan valsts, gan provinču parādus.
Spāņu politiķi uz kataloņu deputātu paziņojumiem par iespējamo militāro konfliktu reaģējuši ar izsmieklu un sašutumu. "Tas ir apvainojums visiem spāņiem, jo vēstule ļauj noprast, ka Spānija nav demokrātija," sarunā ar žurnālistiem norādīja nelielās centriskās partijas "Savienība, progress un demokrātija" vadītāja Rosa Diesa. Arī opozīcijā esošo sociālistu līderis Alfredo Peress Rubalkaba atzinis, ka EP deputātu vēstulei "nav nekāda sakara ar realitāti".
Vēstuli parakstījis Ramons Tremosa, kurš pārstāv kataloņu nacionālistu partiju "Konverģence un savienība", sociāliste Marija Badija un divi "zaļo" pārstāvji - Rauls Romeva i Rueda un Ana Miranda. Pēc vēstules parakstīšanas Badija atkāpusies no sociālistu frakcijas vadītāja vietnieka amata, taču saglabājusi savu deputāta mandātu.