Kā aģentūru LETA informēja EP Informācijas birojā Latvijā, EP deputāti atzinīgi vērtē faktu, ka pēc atkārtotiem EP aicinājumiem ar Eiropas Aizsardzības fonda izveidi, ES operatīvo štābu, pastāvīgo strukturēto sadarbību un ikgadēju dalībvalstu aizsardzības plānu izvērtējamu ir aktivizēta ES integrācija aizsardzības jomā.
EP deputāti vēlas, lai Eiropas Komisija izveidotu atsevišķu Aizsardzības ģenerāldirektorātu jeb "DG Defence", kas koordinētu aizsardzības politikā un cita starpā vienkāršotu bruņoto spēku un bruņojuma pārvietošanos ES ietvaros.
Deputāti arī aicina dalībvalstis šīs desmitgades laikā atvēlēt aizsardzībai 2% IKP, kā arī izveidot ES aizsardzības budžetu nākamā ES daudzgadu finanšu plāna ietvaros.
Citā rezolūcijā, kurā analizēts ES ārpolitikas veikums, deputāti norāda uz izaicinājumiem, kas rada draudus ES drošībai: masu iznīcināšanas ieroču izplatība, terorisms, konflikti austrumu un dienvidu kaimiņu reģionos, pastarpinātie kari, hibrīdkarš un informatīvais karš.
EP deputāti arī pauž nožēlu par Krievijas veiktajiem starptautisko tiesību pārkāpumiem un tās īstenoto hibrīdkaru, proti, konvencionālās karadarbības, kiberkara un citu karadarbības metožu kombināciju, norādot, ka, tikai pārtraucot agresīvo darbību un pildos jau spēkā esošās vienošanās, būs iespējama dziļāka ES un Krievijas sadarbība.
Eiroparlamentārieši norāda, ka šie izaicinājumi rada nepieciešamību pēc spēcīgākas diplomātiskas atbildes un ātrākas rīcības, tāpēc deputāti rosina paātrināt lēmumu pieņemšanu ES Padomē, ārpolitikas un drošības politikas jautājumos vienprātības principu aizstājot ar kvalificētu balsu vairākumu.
Rezolūcija par Kopējo ārpolitiku un drošības politiku (CFSP) tika pieņemta ar 408 balsīm, pret balsojot 132, bet 102 deputātiem atturoties, savukārt rezolūcija par Kopējo drošības un aizsardzības politiku (CSDP) tika pieņemta ar 368 balsīm, pret balsojot 237, bet 61 deputātam atturoties.
reptilis