EP deputāti piedāvā noteikt, ka pienācīgā mājoklī ir jābūt tīram un kvalitatīvam dzeramajam ūdenim, atbilstošai sanitārijai un higiēnas iespējām, kanalizācijas un ūdensvada pieslēgumam.
Rezolūcijas atbalstītāji norāda, ka tiesības uz pienācīgu mājokli ir cilvēka pamattiesības, kas jāiekļauj dalībvalstu un Eiropas Savienības (ES) tiesību aktos.
EP mudina ES līmenī noteikt arī obligātās prasības māju apdzīvojamībai, tostarp veselīgu iekštelpu gaisa kvalitāti un atbilstību Pasaules Veselības organizācijas vadlīnijām. Tāpat deputāti aicina Komisiju un dalībvalstis par mājokļu renovācijas prioritāti noteikt emisiju samazināšanu un energoefektivitātes paaugstināšanu.
Eiropas Parlaments arī atkārtoti pauda atbalstu mērķim līdz 2030.gadam novērst bezpajumtniecību. Parlamentāriešu ieskatā, Covid-19 krīzes laikā būtu jāīsteno ārkārtas pasākumi bezpajumtniecības novēršanai un bezpajumtnieku aizsardzībai.
EP aicina dalībvalstis un pašvaldības ieviest tiesību normas, lai aizsargātu īrniekus un īpašniekus, kas paši dzīvo savos mājokļos. Mājoklis jāuzskata par cenas ziņā pieņemamu, ja iemītnieka atlikušais budžets ir pietiekams, lai segtu citus būtiskus izdevumus.
Lai gan šis slieksnis pašlaik ir noteikts 40% apmērā no neto ienākumiem, vairāk nekā ceturtā daļa Eiropas īrnieku, kas īrē par tirgus cenām, mājoklim tērē vairāk, turklāt vidējās īres izmaksas arvien pieaugot.
Saskaņā ar Eiropas fonda dzīves un darba apstākļu uzlabošanai pētījumu, nepiemērotu mājokļu dēļ ES ekonomikas ik gadu zaudē gandrīz 194 miljardus eiro. Aizvien vairāk cilvēkiem Eiropas Savienībā ir grūti atļauties mājokli, un viņi mājoklim iztērē nesamērīgi lielu daļu savu ienākumu.
Jo īpaši vientuļie vecāki, daudzbērnu ģimenes un jaunieši, kas tikko uzsāk gaitas darba tirgū, uzskata, ka viņu ienākumi nav pietiekami, lai atļautos īrēt mājokli par tirgus cenu, bet vienlaikus tie ir pārāk augsti, lai varētu pretendēt uz sociālo mājokli, teikts EP paziņojumā.