"Nākamgad es kandidēšu Vācijas Bundestāgā kā Ziemeļreinas-Vestfālenes SPD saraksta līderis," paziņoja 60 gadus vecais politiķis. Ziemeļreina-Vestfālene ir iedzīvotāju skaita ziņā lielākā Vācijas federālā zeme un sociāldemokrātu bastions.
"Manas saistības pret Eiropas projektu ir nelokāmas. No šī brīža es cīnīšos par šo projektu nacionālā līmenī, bet manas vērtības nemainās," uzsvēra EP prezidents.
Šobrīd tiek uzskatīts, ka SPD kanclera amata kandidāts varētu būt pašreizējais ekonomikas ministrs Zigmārs Gabriēls, kas kancleres Angelas Merkeles "lielās koalīcijas" kabinetā ieņem arī vicekanclera amatu. Šulcs tiek minēts kā alternatīva Gabrielam uz valdības vadītāja kandidāta posteni.
Šulcs, kurš runā sešās Eiropas valodās, varētu tikt virzīts arī Vācijas ārlietu ministra amatam, kas varētu kļūt vakants februārī, ja pašreizējais ministrs Franks Valters Šteinmeiers ieņems Vācijas prezidenta amatu.
SPD paziņojusi, ka savu kanclera amata kandidātu nosauks janvārī, lai gan uz partiju pieaudzis spiediens nosaukt savu kampaņas līderi agrāk pēc kristīgo demokrātu (CDU) līderes Merkeles nedēļas nogales paziņojuma, ka viņa kandidēs uz ceturto termiņu valdības vadītāja krēslā.
Ja var ticēt aptaujām, CDU vēlēšanās var cerēt uz 30% līdz 35% balsu, kamēr par kristīgo demokrātu koalīcijas partneriem SPD grasās balsot 22% līdz 24% vāciešu.
Tomēr iespēju pēc vēlēšanām atkārtoti izveidot "lielo koalīciju" var apdraudēt pieaugušais atbalsts 2013.gadā izveidotajai eiroskeptiķu partijai Alternatīva Vācijai (AfD), ko šobrīd atbalsta 10% līdz 14,5% vēlētāju, un tas nozīmē, ka eiroskeptiķi gandrīz droši iekļūs Bundestāgā. Visas tradicionālās Vācijas partijas noraidījušas iespēju veidot koalīciju ar AfD.
Vācijas parlamenta vēlēšanas gaidāmas 2017.gada septembrī vai oktobrī.