Ungārija šā gada otrajā pusgadā ir ES prezidējošā valsts un jau prezidentūras pirmajās dienās izpelnījās citu ES valstu nopēlumu par V. Orbāna braucieniem pie Kremļa saimnieka Vladimira Putina, Ķīnas prezidenta Sji Dzjiņpina un ASV prezidenta amata kandidāta Donalda Trampa. Šīs vizītes netika saskaņotas ar citām ES valstīm, liekot ES amatpersonām uzsvērt, ka tajās V. Orbāns nepārstāvēja ES prezidentūru.
Politico vēsta, ka Ungārija plāno organizēt ārlietu samitu Budapeštā 28. un 29. augustā, ko V. Orbāns varētu izmantot kā iespēju ietekmēt ES ārpolitikas dienaskārtību. Taču pēc Ungārijas premjerministra aktivitātēm, kuru vidū ir arī pretdarbība militārajam atbalstam Ukrainai, daudzu ES valstu ārlietu ministri spriežot, kā izvairīties no "kļūšanas par līdzdalībniekiem vēl vienā Orbāna propagandas šovā".
Trīs ES diplomāti apstiprinājuši Politico, ka šā iemesla dēļ ES ārlietu pārstāvis Žuzeps Borels izsludināšot ES ārlietu padomes sanāksmi šajos pašos datumos, līdz ar to ministri nevarēšot piedalīties Budapeštā organizētajā pasākumā. "Boikotējot sanāksmi Budapeštā, ES ārlietu ministri varētu nosūtīt skaidru signālu, ka Ungārija nerunā ES vārdā," medijs citē vienu no diplomātiem.
The Guardian raksta, ka Vācijas Ārlietu ministrija pagājušajā nedēļā paziņoja, ka "Ungārijas prezidentūra ES ilgst 12 dienas un jau radījusi lielus postījumus". Savukārt Euractiv.com ziņo, ka vairākas ES valstis, to skatā Zviedrija, Somija, Latvija, Lietuva, Igaunija un Polija, jūlijā uz Budapeštā organizētajām neformālajām ES ministru sanāksmēm sūtīšot zemāka līmeņa ierēdņus, nevis ministrus. "Ungārijas uzvedība prezidentūras laikā ir postoša un uz to ir jāreaģē. Tāpēc Zviedrija jūlijā nepiedalīsies ministru neformālajās sanāksmēs politiskajā līmenī," Zviedrijas ES lietu ministre Jesika Rosvalla teica ziņu aģentūrai TT.