Grībauskaitei tiekoties ar Grieķijas prezidentu Karolu Papuliju un premjerministru Antoni Samaru, pārrunāti Lietuvas prezidentūras rezultāti, aktuālākie ES darbi un Grieķijas prezidentūras prioritātes, uzsverot, ka jāturpina strādāt pie Eiropas ekonomiskās izaugsmes veicināšanas, bezdarba mazināšanas un finansiālās stabilitātes nodrošināšanas.
Kā izteikusies prezidente, Lietuva tai uzticētos darbus paveikusi sekmīgi, neraugoties uz lielo ārējo spiedienu un joprojām jūtamajām krīzes sekām. Par būtiskākajiem prezidentūras rezultātiem viņa atzinusi vienošanos ar Eiropas Parlamentu par 2014.-2020.gada ES budžetu, kā arī progresu Banku savienības veidošanā un Viļņas samitu, kas pavēris jaunu lappusi ES sadarbībā ar Austrumu partnerības valstīm. Nozīmīgs progress panākts arī ES enerģētikas tirgū un digitālajā tirgū, jauniešu bezdarba mazināšanā, uzņēmējdarbības inovāciju un tehnoloģiskā progresa veicināšanā, sāktas sarunas par brīvās tirdzniecības līgumu ar ASV.
Grībauskaite norādījusi, ka politiskā vienošanās par ES daudzgadu budžetu ļaus jau no nākamā gada izmantot ES atbalstu jauniešu bezdarba mazināšanai, ekonomikas veicināšanai un stratēģisko enerģētikas projektu īstenošanai un šiem līdzekļiem būs svarīga loma ES konkurētspējas nodrošināšanā. Viļņas samitā parafēti ES asociācijas līgumi ar Moldovu un Gruziju, panākts progress vīzu liberalizācijas jomā, no nākamā gada tiks ieviests ES bezvīzu režīms ar Moldovu, bet ar Azerbaidžānu parakstīta vienošanās par vīzu režīma vienkāršošanu. Pēc viņas teiktā, Viļņas samits veicinājis arī vēsturiskus pavērsienus Ukrainas sabiedrībā.
Grieķijas prezidentūras laikā iecerēts panākt progresu ES attīstības stratēģijā ar Rietumbalkānu valstīm, īpaši sarunās ar Melnkalni un Serbiju. Lielāku uzmanību paredzēts veltīt arī robežu apsardzībai un migrācijas problēmu risināšanai.
Lietuva arī ļoti aktīvi centusies sekmēt integrēta ES iekšējā enerģētikas tirgus izveidi. Pirmo reizi bloka septiņu gadu budžetā paredzēta īpaša finansējuma pozīcija stratēģiskajiem starpsavienojumu projektiem un izveidots vienots ES prioritāro projektu saraksts, kurā ietverti arī 15 projekti no Baltijas valstīm, tai skaitā seši Lietuvas projekti.
Enerģētiskā drošība un enerģijas piegādes avotu daudzveidība interesē tiklab Lietuvu, kā Grieķiju. Atēnu sarunās notikusi pieredzes apmaiņa jautājumā par alternatīvu gāzes piegāžu nodrošināšanu un sašķidrinātās gāzes termināļu projektu īstenošanu. Lietuva savu termināli Klaipēdā gatavojas iedarbināt nākamā gada nogalē, bet Grieķijā šāds terminālis jau darbojas. Abām valstīm kopīga ir arī interese panākt, lai to kaimiņvalstīs topošās atomelektrostacijas atbilstu visaugstākajiem drošības standartiem.
Lietuvas prezidentūras laikā panākts arī būtisks progress ES finansiālās stabilitātes veicināšanā. Veidojot banku savienību, panākta vienošanās par banku uzraudzības mehānismu, kas palīdzēs nodrošināties pret parādu krīzēm, bet decembrī var cerēt parakstīt politisku vienošanos par banku pārkārtošanas mehānisma pamatprincipiem, kas ļaus risināt banku maksātnespējas problēmas. Izveidojot efektīvu banku savienību, tiks nodrošināta atbildīga fiskālā politika, novērstas turpmākās finanšu krīzes un paredzēti palīdzības instrumenti valstīm, kuras skārušas parādu problēmas.
Grieķija pie ES stūres stāsies jau piekto reizi. 2003.gadā Atēnu prezidentūras laikā desmit Viduseiropas un Austrumeiropas valstis, tostarp Lietuva, Latvija un Igaunija, parakstīja ES iestāšanās līgumus, lai nākamajā gadā kļūtu par bloka dalībvalstīm.
Lietuvas prezidente nākamajai ES prezidētājvalstij novēlējusi raitu un auglīgu darbu un izteikusi cerību, ka Grieķija, neraugoties uz sarežģīto ekonomisko situāciju valstī, spēs dot būtisku ieguldījumu drošākā un stabilākā Eiropas nākotnē.