Valdība plāno paredzēt 5000 mājokļu cilvēkiem, kuriem Francijā tiks piešķirts patvērums, 4000 - patvēruma meklētājiem, kā arī 1500 ārkārtas mājvietas nelegālajiem imigrantiem.
Septiņos gados patvēruma meklētāju skaits Francijā gandrīz dubultojies, un 2013.gadā tas sasniedza 66 000. Tādēļ trūkst mājokļu, un pusei patvēruma meklētāju nākas cīnīties pašiem, apmetoties graustu rajonos, neapdzīvotās ēkās vai zem klajas debess.
Patvēruma pieprasījumu izskatīšana patlaban prasa apmēram divus gadus. Likumprojekts, kas tika iesniegts jūlijā, paredzēja saīsināt gaidīšanas periodu un līdz 2017.gadam panākt, lai pieteikumu izskatīšanas termiņš tiktu saīsināts līdz deviņiem mēnešiem. Tas paredzēja dot iestādēm vairāk finansējuma un darbinieku, lai tiktu galā ar pieteikumiem.
Francijas organizācija, kura aizstāv patvēruma meklētāju intereses, jaunās ziņas vērtēja piesardzīgi.
"Tas ir vērienīgs plāns, kāds līdz šim nekad nav īstenots," sacīja organizācijas direktors Pjērs Henrijs.
Viņš piebilda, ka mājokļu nodrošinājuma palielināšana prasīs stingru uzraudzību, jo plāns nozīmēs dažādu spēlētāju iesaistīšanos visā valstī.
Tikmēr Itālija arvien palielina spiedienu uz citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, lai tās uzņemtos daļu bēgļu problēmu.
Kā ziņots, vairākums ES dalībvalstu šobrīd neatbalsta patvēruma meklētāju pārvietošanu no Itālijas un Grieķijas uz citām valstīm saskaņā ar obligātām kvotām.
Pret piespiedu sadali iebilst daudzas valstis, bet sevišķi valstis Austrumeiropā un Centrāleiropā, pēc bloka iekšlietu ministru sarunām Luksemburgā atklāja diplomāti. Kā asākos oponentus viņi minēja Ungāriju un Čehiju.
Ministri vienojušies tikai par uzņemšanas centru izveidošanu valstīs, kuras cīnās pret imigrantu pieplūdumu, piemēram, Itālijā un Grieķijā.