Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +4 °C
Apmācies
Sestdiena, 28. decembris
Inga, Irvita, Ivita, Ingeborga
Polijas prezidents Andžejs Duda kopā ar holokaustu pārdzīvojušajiem cilvēkiem iet caur Aušvicas koncentrācijas nometnes vārtiem nometnes atbrīvošanas gadadienā

Holokaustā izdzīvojušie piemin Aušvicas nometnes atbrīvošanas gadadienu

Vairāk nekā 200 holokaustu pārdzīvojušie cilvēki kopā ar pārstāvjiem no vairāk nekā 50 valstīm pirmdien pulcējās bijušajā nacistu koncentrācijas nometnē Aušvicā-Birkenavā Polijā, lai pieminētu 75. gadadienu kopš nometnes atbrīvošanas. Pasākumu organizēja Polijas prezidents Andžejs Duda, kuram pievienojās arī Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers. Galvenās runas pasākumā gan teica tieši nometnes šausmas piedzīvojušie cilvēki, kuru rindas ar katru gadu paliek retākas.

"Mums jāveido pasaules nākotne, ņemot vērā to, kas notika Eiropas sirdī pirms vairāk nekā 75 gadiem un par ko mums pastāsta notikušā aculiecinieki. Patiesība par holokaustu nedrīkst pazust. Mēs nekad nepārstāsim darīt visu iespējamo, lai pasaule atcerētos par šo noziegumu, lai nekas tamlīdzīgs nekad vairs neatkārtotos," pirms piemiņas pasākuma izplatītā paziņojumā rakstīja Duda.

Deutsche Welle vēsta, ka piemiņas pasākumā piedalījās holokaustu pārdzīvojušie cilvēki no ASV, Kanādas, Izraēlas, Austrālijas, vairākām Eiropas valstīm. Klāt bija arī karalisko ģimeņu pārstāvji no Beļģijas, Spānijas un Nīderlandes, kā arī Izraēlas prezidents Reuvens Rivlins un delegācijas no Krievijas. Tieši PSRS armijas vienība atbrīvoja koncentrācijas nometni 1945. gada janvārī.

Pagājušajā nedēļā nometnes atbrīvošanas gadadiena tika pieminēta arī Jeruzalemē Izraēlā notikušajā Pasaules Holokausta forumā. Tajā piedalījās gan Šteinmeiers, gan Francijas prezidents Emanuels Makrons un Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Taču Polijas prezidents Duda uz šo forumu nedevās, jo tā organizētāji bija atteikušies ļaut viņam teikt runu. Taču, piemēram, Putinam šāda iespēja tika dota.

BBC atgādina, ka holokaustā – nacistu kampaņā ebreju iznīcināšanai Eiropā – dzīvību zaudēja seši miljoni ebreju. Aušvica bija šīs genocīda kampaņas pašā centrā. Koncentrācijas nometnes četrarpus gadu darbības laikā tur tika nogalināts 1,1 miljons cilvēku. Gandrīz viens miljons no viņiem bija ebreji.

Cilvēkus, kuri tika ievesti nometnē, nogalināja ar indīgu gāzi, nomērdēja badā, daudzi zaudēja dzīvību medicīniskos eksperimentos. Cilvēku ātrākai nogalināšanai tika izmantotas gāzes kameras.

Pasaules Ebreju kongresa prezidents Ronalds Lauders intervijā Deutsche Welle aicināja pasaules līderus ar aktīvu rīcību un stingrākiem likumiem apkarot antisemītismu, kas mūsdienās atkal kļuvis par aktuālu parādību, pret kuru pasaulei jācīnās. 

Top komentāri

jautājums
j
Kāpēc armēņu genocīda, Ruandas genocīda vai acteku genocīda pieminēšanai netiek rīkoti šādi pasākumi?
Scorseze
S
Tad jau pasakiet, kas bija tas spēks, kas atbrīvoja šos ieslodzītos, taču, redz, atklāti pateikt, ka tā bija PSRS armija, nav īpaši "ērti":) Šīs visas piemiņas ir vieni lieli liekulības svētki, kur katrs "iztaisās" kā mācēdams. Vēl jāsaka, ka ja jau pieminēt šajā karā kritušos un noslepkavotos, tad kapēc, piemēram, Latvijā netiek skaļi pieminēti Litenes notikumi, vai arī žīdu "sāpes" ir lielākas par kādu citu tautu sāpēm, vai arī latviešiem pietrūkst savas stingras nostājas!
beidzot
b
Beidzot taču būtu jānoskaidro, vai tā PSRS atbrīvoja ieslodzītos un Eiropu no fašistiem-slepkavām, vai arī atnesa tikai ļaunumu...kur ir vēsturnieku argumenti, gan to, gan šito, resp., "pareizo" un "nepareizo"...
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits