Tikšanās laikā abu pušu pārstāvji uzsvēra, ka ir nepieciešams panākt vienprātību jautājumā par robežlīgumu. Līdz šim ārlietu ministriju delegāciju līmenī šajā jautājumā ir notikušas divas sarunu kārtas, un drīzumā tiks noteikti datumi trešajai sarunu kārtai.
Margelovs sacīja, ka starpparlamentāro attiecību līmenī Igaunija un Krievija ir radījušas ļoti labu atmosfēru robežlīguma noslēgšanai. "Man ir jāsaka, ka vēsturiskā ziņā robežlīgums mums noteikti nav pats sarežģītākais jautājums. Runa šeit ir par to, lai atrisinātu tehniskus jautājumus, politiskie jautājumi patiesībā pamatā jau ir izlemti."
Ir jāsaprot, ka visa vēsturiskā bagāža, kas ir Igaunijai un Krievijai, ir jāapspriež un jāanalizē vēsturniekiem, bet politiķiem, kas nodarbojas ar reālo un praktisko darbu, kaimiņvalstu attiecībām ir jārada pozitīva darba kārtība, kas sekmētu Krievijas un Eiropas Savienības attiecību uzlabošanu, it īpaši tagad - finanšu un ekonomiskās krīzes apstākļos, sacīja Margelovs.
Viņš arī norādīja, ka intensīvas konsultācijas abu valstu ārlietu ministriju starpā turpināsies. "Ceturtdien mūsu [igauņu] kolēģi tiksies ar Krievijas ārlietu ministra vietnieku Vladimiru Titovu, kurš piedalās šajā darbā. Domāju, ka Ārlietu ministrijas pārstāvji dalīsies savos iespaidos ar Igaunijas parlamentāriešiem. Es teiktu, ka darbs patlaban atrodas augstā gatavības stadijā, un mēs turpinām virzīties uz priekšu ar piesardzīgu optimismu," norādīja Margelovs.
Patlaban notiekošā Rīgikogu Ārlietu komisijas delegācijas vizīte Maskavā ir pirmā pēc deviņu gadu pārtraukuma.
Igaunijas un Krievijas ārlietu ministri robežlīgumu parakstīja jau 2005.gada maijā. Rīgikogu līgumu ratificēja jau tā paša gada vasarā, taču pievienoja tam preambulu, kurā bija norādīts, ka 1920.gada Tartu Miera līgumā noteikto robežu daļēja grozīšana neietekmē citus jautājumus, kas noteikti šajā līgumā. Nepilnu mēnesi vēlāk Krievija paziņoja, ka atsauc savu parakstu zem robežlīguma, apgalvojot, ka Igaunijas parlamenta pievienotā preambula ļaujot Tallinai izvirzīt pret Maskavu teritoriālas pretenzijas.
Savukārt Igaunija ir atkārtoti uzsvērusi, ka tai pret Krieviju nekādu teritoriālo pretenziju nav. Igaunija un Krievija robežlīguma jautājumā turpina oficiālas konsultācijas.