Balsošanā piedalījās vienīgi kreiso partiju pārstāvji, kamēr labējo partiju bloks atturējās, un tādējādi neskaidrība par eirozonas trešās lielākās ekonomikas turpmāko vadību turpinās.
Pēc četras dienas ilgušās balsošanas itāļi ceturtdien bija cerējuši uz atrisinājumu, jo ceturtajā kārtā prezidenta ievēlēšanai vairs nebija nepieciešams divu trešdaļu vairākums bet tikai absolūtais vairākums.
Tomēr partiju līderi pieļāvuši iespēju līdz piektdienai, kad paredzēta piektā balsošanas kārta, tomēr panākt vienošanos.
Bijušais Eiropas Centrālās bankas prezidents Dragi, kurš kopš 2021.gada februāra vadījis Itālijas nacionālās vienotības valdību, vēlēšanu sākumā tika uzskatīts par favorītu.
Taču dienām ilgajās kuluāru sarunās līdz šim dominējušas bažas, ka viņa aiziešana no premjera amata var destabilizēt pašreizējo koalīciju, apdraudot reformu programmu, no kuras ir atkarīga Eiropas Savienības (ES) ekonomikas atveseļošanas fonda līdzekļu piešķiršana, un novest pie pirmstermiņa vēlēšanām.
Labējo partiju blokā ietilpstošās nacionālkonservatīvas partijas "Līga" līderis Mateo Salvīni ceturtdien uzsvēra, ka Dragi ir "vērtīgs vietā, kur viņš atrodas tagad".
Lai gan prezidents pamatā pilda ceremoniālas funkcijas, viņam ir liela ietekme politisko krīžu brīžos, kas Itālijā ir bieža parādība.
Bez oficiālas vienošanās starp partijām elektoru kolēģijas locekļi vienkārši atsakās balsot, un visās līdz šim notikušajās kārtās vairums biļetenu palikuši tukši.
Tikmēr potenciālo alternatīvo kandidātu saraksts ik dienas mainās, un līdztekus bijušajiem premjeriem un tiesnešiem kā iespējamā valsts galva piedāvāta pat izlūkdienesta - Informācijas un drošības departamenta - priekšniece Elizabete Belloni.
Apsvērtas arī bijušā parlamenta apakšpalātas spīkera Pjēra Ferdinando Kazīni un Senāta spīkeres Elizabetes Kasellati kandidatūras.
Dragi valdība līdz šim demonstrējusi vērā ņemamu stabilitāti un pēc Covid-19 izraisītās ekonomiskās lejupslīdes tai izdevies panākt tautsaimniecības atlabšanu.
Daudzi vēlas, lai viņš turpinātu vadīt valdību, kurai jāīsteno nopietnas nodokļu sistēmas, tiesu un publiskās administrācijas reformas, kuras pieprasa ES apmaiņā pret gandrīz 200 miljardiem eiro, kas Itālijai piesolīti no tautsaimniecības atveseļošanas fonda.
Taču daudzi eksperti norāda, ka partijas jau sākušas gatavoties 2023.gadā paredzētajām parlamenta vēlēšanām un tāpēc Dragi būs arvien grūtāk saturēt koalīciju.
Bijušais Senāta spīkers Renato Šifāni atzinis, ka viņš vēl nekad neesot pieredzējis tik sašķeltu parlamentu.
Taču gadījumā, ja par prezidentu tiek ievēlēts kāds cits, kurš bauda tikai viena koalīcijas spārna atbalstu, Dragi varētu atkāpties no premjerministra amata, izsaucot pirmstermiņa vēlēšanas, brīdinājis bijušais Finanšu ministrijas galvenais ekonomists Lorenco Kodogno.
pari