39 gadus vecais centrists Makrons kļūs par Francijas jaunāko līderi kopš Napoleona Bonaparta, kurš gan nebija demokrātiski ievēlēts valsts vadītājs. Šī bija viņa pirmā vēlēšanu kampaņa, kuras laikā līdz tam daudziem frančiem nezināmais Makrons spēja apsteigt par sevi daudz pieredzējušākus politiķus no labējām un kreisajām partijām. Viņš tikai pirms gada nodibināja kustību En Marche! (Uz priekšu!), no kuras jaunievēlētais prezidents pirmdien izstājās.
Pēc stāšanās amatā Makronu sagaida spraigs darba grafiks. Francijas mediji prognozē, ka jau 15. maijā jaunais prezidents nosauks nākamo premjerministru. Pagaidām nav zināms, kurš tas būs, bet kādā nesenā intervijā Makrons sacīja, ka viņam padomā esot "kāds ar pieredzi politikā un prasmēm, lai vadītu parlamentāro vairākumu", tomēr konkrētu cilvēku neatklāja.
Parādījušās spekulācijas, ka par premjeri varētu kļūt Starptautiskā Valūtas fonda prezidente Kristīne Lagarda, kura ir ieņēmusi Francijas ekonomikas ministra posteni. Kā vēl viens potenciālais premjera amata kandidāts izskanējis arī centrists Fransuā Beirū, kurš savulaik trīsreiz ir kandidējis prezidenta vēlēšanās.
Pēc konsultēšanās ar premjeru Makrons nosaukšot valdības ministru vārdus. Nākamā ministru kabineta sastāvā strādāšot 15 cilvēku, no kuriem puse būšot sievietes. Sagaidāms, ka viņu vidū būs gan politiskie jaunpienācēji, gan jau pieredzējuši politiķi.
Pēc dažām nedēļām jaunais Francijas prezidents debitēs uz starptautiskās politikas skatuves. 25. maijā viņš piedalīsies NATO samitā Briselē, bet no 26. līdz 28. maijam apmeklēs G7 valstu galotņu tikšanos Itālijā.
NAV VIENALGA
sēlis
Pārjūras Veinberga Sandra raksta